Ancient folk song and my enneagram training
Song WHITE BEAN | How it relates to my work with my intention |
I had one white bean I didn't know where to plant | I had an idea, but not completely sure about the way, how to implement it |
I planted a white bean In a white sand hill | I decided to work with it in a particular training programm with pure believing in result |
I ascended to heaven Along those bean sprouts | Through training process I start to discover how my intention could be “branched”/ go to different sides, but I kept to go through process with pure believing to process |
I saw the son of God Measuring handfuls of bees | I got a lot of thoughts and ideas from interaction with trainer, assistant and training colleagues. |
I forged a sword From those bee stings | I got an instrument set for work due to reach my intention |
I cut off the Devil's head With that I will be a sword | I understand (again, I know) what must be changed in my mental model- break up a causal loop |
My brown skirt came off With that Devil's blood | I met the emotions regard my intention (lost sorrow and feeling of satisfaction) |
I asked dear Mara Where I will wash them | I got a coaching sessions 😊 |
Looking for such a lake Where nine rivers flow | And got a different perspective to my emotional map |
I asked dear Mara Where I will dry them | I met the enneagram learning portal |
Looking for such an oak tree Who has nine tops | And got a so many ideas, which could be used to 9 different type of persons. |
I asked dear Mara Where will I store them? | I got an body scanning experience |
Looking for such an ash chest Who has nine keys | Body is so amazing resource- there is need only to get and acknowledge the value, what is inside of it! |
I asked dear Mara When I wear them out | I got coaching session – map work |
Wear them that day When nine suns shine | For me it is about integration of all aspects of me and enjoy the world fully, where different type of energies exists simultaneously and I have access to each of them. Not only in connecting with my current intention, but in every other, which, I gain in future. |
I want to say many thanks to Ginger for amazing work done for us as well for all society in such a structured and loving manner! As well my thanks goes to Gwen, for taking care of me just after registration! And thank you, Chloe, for valuable feedbacks and touches of academic fun during our training!
Thanks for all the participants for acceptance my language struggle and, of course, for caring, sharing un coaching!
Definitely recommend to enjoy such experience!Kriminālā eneagramma.
Pirmais eneatips
Apsēsts ar kārtību un vēlmi dzīvot ideālā pasaulē. Protams, kārtīgā pasaulē. Izmeklētājs, kurš sava čemodāna kārtošanai pieiet ar tādu pašu rūpību, kā mikroķirurgs acs plakstiņa operācijai. Nemaz nerunājot ar savu, izcili kārtīgo ūsu kopšanu. Protams. pieminot ūsas, visiem top skaidrs, ka runa ir par "Mr. Erkilu Puaro"
Otrais eneatips
Mīļš un visu mīlēts. Cilvēku cilvēks, kuram rūp kolēģu labsajūta un kurš ir gatavs pieskatīt savas sen šķirtās sievas suni. Mīl, ļot mīl ar visiem parunāt. Tā, pa mierīgo. Pat ar tiem, kas jau miruši. Ak. "Broukenvuda"! Nezinu nevienu citu pasaules valsti, kurā izmeklētājs varētu būt 2.eneatipa pārstāvis. Jo tikai Jaunzēlandē ir tik maigs klimats, lai par eņģeļiem kļūtu teju visi. Ar nelieliem izņēmumiem, protams.
Trešais eneatips
O. Šeit mums ir darīšana ar šiku aprēķinu, skaistiem izgājieniem un apbrīnas pilniem izsaucieniem. Dinamika, fons, nopietnība un it kā pārcilvēcīgas spējas visu...paveikt izcili. Ak. Viņš. Kā es vēlētos nokļūt šī varoņa skavās! Ak. Tiešām daudzām meitenēm tas izdodas. Katrā sērijā šim varonim ir cita meitene. Jā. Runa ir par Bondu. Džeimsu Bondu.
Ceturtais eneatips
Ou....cik žēļ, ka esam jau pusē. Nu. gandrīz, bet vienalga žēl. Ir tādas kā skumjas par visu to, kas notiek, par visu, kas noticis...un diez vai, kas labs notiks arī tur, tajā nākotnē, kurā tik ļoti gribētos reiz nokļūt. Tajā izsapņotajā, ideālajā, skaistajā un absolūti unikālajā. Nevienam no kriminālās ekselences fonda (piedodiet par šo klišeju) nav bijis tik skarbs liktenis kā seriāla "Nikita"galvenai varonei. Nepatiesi apsūdzētai, ar varu piespiestai, mīlestības objekta bezjūtības nomāktai un regulāri nenovērtētai no uzdevumu sniedzēju puses. Pat skaņas celiņš seriālam ir unikāls. Nu, kur vēl ir kriminālais seriāls ar Depeche Mode romantisku skumju sajūtu radošu mūziku?
Piektais eneatips
Galva, galva, galva. Fakti, fakti, fakti. Absolūta noslēgšanās no visiem iespējamajiem traucēkļiem, pievēršoties tam, kas interesē visvairāk un visdziļāk. Dziļdziļi. Un atrast sakarības. Nodoties eksperimentiem ar savu ķermeni. Ignorēt apkārtējo mīlestības (vai draudzības) izpausmes, bet sasniegt žilbinošu rezultātu- izceļot vainīgo gluži kā burvju māksliniekam trusi no cilindra. Protams, to var tikai ģēnijs. Un tāds mums ir tikai viens. Mr.Šerloks Holms. Ak. Un dievīgais Kamberbedžs tik lieliski tiek galā ar šo lomu. Gandrīz tik pat labi, kā padomju laika seriāla aktieris, kuram nu nekādi nevaru atcerēties uzvārdu...bet balsi, to gan. Šerlokam ir tieši viņa balss, vai ne?
Sestais eneatips
Bāc! Varētu padomāt, ka bailīgajiem kriminālajā jomā nav vietas. Tomēr, nē. Padomājiet, vēlreiz. Tur ir ļoti daudz ko darīt tiem, kuriem ir bail. Tā taču ir reāla iespēja būt tuvumā visam tas, kas biedē. Un tas jau ir daudz drošāk. kā būt vienkāršam pilsonim, kurš neko ne zin, ne var arī kā ietekmēt. Ir vairāki seriāli ar 6.eneatipa pārstāvjiem, bet vismīļākais man ir- "Inspektors Lūiss"
Septītais eneatips
Interesanti, kas gan varētu būt interesants kriminālās tēmās tiem, kuriem par visu svarīgāk, lai viss ir interesanti? Kā, kas? It viss! Viss ir interesanti! Tur tiiiiiik daudz kā. Kārtība? Nu, kam gan vajadzīga kārtība, tamdēļ ir visādu citādu eneatipu pārstāvji, kuri to spēj nodrošināt. Galvenais, lai ir jautri. Prātā nāk vairāki jautri, viegli un īsi kriminālseriāli: "Maļjorkas policija" (pie reizes var paskatīt, kā veidojas 7. un 1. eneatipu attiecību dinamika), "Šerloka un Hatavejs" , "Agata Reizina".
Astotais eneatips
Cīnītājs par taisnību. Nežēlīgs pret noziedzniekiem, bet bezgala labsirdīgs pret savējiem. Augstu novērtē drosmi, bet necieš gļēvumu. Pārkāpj likumus un neievēro noteikumus, jo paši ļoti labi zin, kā ir jārīkojas. Jo viņi ir paši, paši.-nu, ziniet. Būt šāda inspektora komandā, tas vienlaicīgi ir gan izaicinājums, gan nenovērtējama pieredze. To ne visi var izturēt, bet esot tur, ir iespēja gūt nenovērtējami daudz. Lai nebūtu sajūtas, ka sievietes šai sarakstā pilda tikai raudošas vai vieglprātīgas lomas, pievienoju seriāla "Vera" galveno varoni un, protams, klasika šai sarakstā ir "Inspektors Džordžs Džentlijs", kur par maigu (gentle no angļu val.-maigs) nu nekādi nenosauksi.
Devītais eneatips
Par šo domāju visilgāk. Kaut kā nedevās man rokā tēls un seriāls. It, kā atrodu, bet nē. Izslīd no pirkstiem un ieslīd kāda cita eneatipa uzvedības aprakstā. Domāju, domāju, līdz atcerējos par vienu- hameleonu. Speciālistu, kurš prot izcili visiem pielāgoties un nekad nevienam nenodara pāri. Kuru īsti neviens pat nemana, jo viņš pamanās tā saplūst ar vidi kā balts susurs ar sniegu. Runa ir par seriālu "Emulātors"". Bez gala mīļš un netverams galvenais varonis, kura galvenais uzdevums bija palikt pašam sev. Visādi viņam tai seriālā iet. Galvenais, lai miers uz Zemes un cilvēkiem labs prāts.
Priecāšos, ja pievienosiet savu skatījumu šajā jomā.
Visādi citādi, lai jauka skatīšanās!
p.s. gribiet zināt ko vairāk- apsveicu sevi. Esmu savu mērķi, ieinteresēt eneagrammā, sasniegusi :)
Эннеаграмма и юнгианский подход
Данное эссе рассматривает
связь эннеаграммы и юнгианского подхода к процессу личностного развития. Хотя это
и является выпускной работой курса «Юнгианский анализ», она может быть
интересна и более широкому кругу читателей.
Летом 2017 года в Латвии
по приглашению местного общество Юнга* гостил всемирно известный аналитик Мюррей
Cтaйн с лекцией «Индивидуация и духовность». Для меня посещение этого мероприятие
стало толчком в принятии решения об изучении юнгианства. Помню, как после лекции, поднимаясь по
лестнице с подземного перехода на каменный мост, я рассказывала подруге про то,
что эннеаграмма (тема моей постоянной деятельности) гораздо быстрее, чем юнгианский
анализ расскрывает человеку доступ к собственному мифу и более чётко обозначает
путь и средства индивидуации, нежели постоянное посещение аналитика в течении
долгих лет личного анализа. Так,
разговаривая и пересекая реку Даугаву через тот самый каменный мост, во мне
созрела идея показать миру, что есть способ, как более эффективно достичь
задание всей жизни каждого человека - стать осознанным. Так, на камне, между водой и небесами я
встретила свой собственный миф.
Должна
отметить, что моё желание рассмотреть эти явления вместе не ново, так как
тесную связь между главным концепциям юнгианства и эннеаграммы заметили и
другие - например: автор множества книг Сюзен
Рейнолдс (США), психотерапевт Маргарет Фринджс Кейес (США), доктор психологии
Сюзен Родс (США), консультант эннеаграммы Мишел Голдберг(США) и другие. В свою
очередь, шотландский психиатр Морис Николл
находит взаимосвязи юнгианства с учением Гурджиева «Четвёртый путь», которое
включает изучение эннеаграммы (7). Конечно, бывают и не очень корректные отзывы. Так один мой преподователь
эннеаграммы с совершенной уверенностью рассказывал о высших/низших центрах
интеллекта и их функциях, отзываясь на теорию Юнга. Если посмотреть с
юнгианской точки зрения, данный преподаватель в дальнейшем стал для меня
воплощением трикстерного архетипа и сильно способствовал моему росту.
Эннеаграмма – это, возможно,
самая древняя** система развития человека. Если изначально эннеаграмма
рассматривалась как учение для осознание своего предназначения в жизни (для
чего я здесь?) и, соответсвенно, для
саморазвития в целях реализации
своего потенциала, то под влиянием массового спроса, на данный момент, эннеаграмма
превратилась в инструмент типологии (кто я ? и кто другие?), что, по своей сущности,
не являеться ничем плохим, однако, концентрация только на данном вопросе сильно
сужает потенциал использования эннеаграммы. При массовом спросе так же пострадало
и юнгианство. MBTI и соционика- типологии,
которые частично базируются на психологической типологии Юнга, связываются
более часто с именем Юнга, нежели возможность пройти личностную трансформацию с
помощью юнгианского анализа.
Эннеаграмма- это заключённая в девятизначном символе (см.рисунок 1) цифровая динамика, которую можно рассмотреть и как психологическую типологию, базированную на неосознанных страстьях. Само слово эннеаграмма (от греческого – знак из девяти) обозначает, что имеем дело с числом 9. Столько и есть пунктов на окружности. Каждый пункт на окружности эннеаграммы связан с двумя другими пунктами линиями, создавая таким образом включенные в круг фигуры - треугольника и хексаграммы. С каждым пуктом связана особая страсть, как один из признаков отличия одного типа от другого. Задача изучения эннеаграммы состоит в том, чтобы осознать разновидность страсти, которая правит личной жизнью, преодолеть фиксацию и с помощью добродетели раскрыть потенциал или сущность, и далее воплощать её в жизнь. Очень часто говориться о том, что чаизучая и работая над саморазвитием в формате эннеаграммы, можно стать лучшей версией себя. Так же говорится, что большую часть своей жизни люди находяться в спящем или механическом состоянии (т.е. существуя в рамках фиксации), и ознакомление с
Рисунок 1 |
Как юнгианскую психологию, так и эннеаграмму можно изучать как самостоятельно, так и в рамках различных программ, даже в ВУЗах. Обычно, изучение эннеаграммы сопровождается выполнением различных заданий, возможна так же и индивидуальная работа в этом формате, что опять же похоже на юнгианство. Что интересно, всё ещё существует подход к изучению эннеаграммы, который предусматривает передачу знаний устно и только отобранным ученикам***.
Как бы ни было соблазнительно поддаться массовому спросу и начать анализ со связи между типами эннеаграммы или эннеатипами с юнгианской типологией, я в этой работе решила сосредоточиться на рассмотрении связи основных понятий в ключе главного жизненного задания как с точки зрения юнгианиства, так с точки зрения эннеаграммы. Как уже говорилось, центральная задача изученя эннеаграммы- это пробуждение из механической жизни, которая проводится неосознанным руководством внутренних реакций на внешнюю среду. Именно этот процесс хотелось бы сравнить с процессом индивидуации в юнгианстве.
Сначала есть пустота, хотя и наполнена потенциалом, но пока не видно ничего, это пока неосязаемо. Затем чертится круг и создаётся что-то конкретное, всё ещё содержащее часть этого самового «ничего». Как нечто конкретное в большом неосязаемом, как символ одно и всего одновременно. Далее, в круге чертиться треугольник как символ стабильности и трёх сил Вселенной (реакция, противостояние, нейтральность), и хексаграмма как символ постоянного движениия и трансформаций. И таким образом на круге появились девять точек. Появилась система для встречи с неосязяемым. Маргарет Фринджс Кейес описывает соотношение этой системы с неосязаемом или коллективным бессознательным следующим образом: «Коллективное бессознательное сначала кажется суммой образцов опыта, обнаруживаемых во всех людях. Под этими структурами и стратегиями, однако, мы находим глубокое единство. Нам нужна открытость и забота, чтобы донести её творческое содержание до уровня сознания. Эннеаграмма предлагает сеть для сбора связей.» (13,стр.145)
Теперь немного о понятиях этой самой сети - эннеаграммы. Каждая из девяти точек или эннеатип обладает целым спектром характеристик, которые, хотя и глубоко постоянны, но в то же время меняются, т.е. поддаются динамике. Что же такое эннеатип? Если посмотреть с точки зрения того, чем отличается один эннеатип от другого, то первое замечается неосознанная мотивация или страсти, поэтому на первый взгляд кажеться, что эннеатип - это комплекс. Примерно такое видение в рамках символа эннеаграммы можно создать из текста Зеленского про психическую энегрию: «Пожалуй, мы могли бы лучше всего представить себе психическую энергию как некий внутренний космос, в котором комплексы в качестве энергетических полей или центров расположены по отношению друг к другу подобно тому, как планеты во Вселенной.» . (2, стр.263-264) Однако, если всмотреться глубже, то в рамках одного эннеатипа может быть несколько комплексов, которые все вместе создают фиксацию - набор конструктов, которые все вместе способствуют более глубокой регрессии и застреванию в страсти. В эннеаграмме это рассматривают как ложный путь для встречи с сущностью. И, если добавить точку зрения юнгианства о том, что психика пытается всё саморегулировать, то и нередко это приводит к большей или меньшей боли, как это описывает психотерапевт Фринджс Кейес. «.....Она (система эннеаграммы) имела дело с тремя формами боли, которые люди приносили в терапию - депресия, тревога и гнев. Она так же связанна с необычном количеством поведений, отношений и ценностей для каждого из этих чувств. Эти связанные признаки соответствуют представлению Юнга о комплексах бессознательного» (13,стр.11)
Можем попробовать рассмотреть эннеатип как Персону, как облик, в который поверила как внешная среда, так и сам его носитель. Однако, при знакомстве с эннеатипами, опять видно, что в описании каждого эннеатипа можно распознать несколько персон. Они могут быть более или менее осознанны, более или менее развиты. Так же может быть и так, что представитель одного эннеатипа осознанно вибирает персону другого эннеатипа при определённых обстоятельствах как более подходящую. «Мы можем так же развить поведение требуемого в роли или в должности. Юнгианцы говорят о персоне- облике и поведении, которыми мы пользуемся встречая мир. Обычно они соответсвуют нашему эннеатипу, но могут отличаться, когда необходимо другое поведение для работы, которую делаем или должности, которую занимаем» (14,стр.88) Значит, эннеатип не есть персона, а может её иметь.
Если идём с юнгианского подхода далее, то можем предположить, что эннеатип это Эго. «... для Юнга Эго есть комплекс, или чуственно окрашенная группа представлений о себе, имеющая как сознательные, так и бессознательные аспекты, одновременно личная и коллективная. Если выразить это ещё более просто, Эго- то, как человек видит и понимает себя, наряду с сознательным и бесознательным чуствами, сопровождающими это выдение и понимание» (2,стр.102,) В юнгианстве Эго помогает психике функционировать в обществе, балансируя между сознательной и несознательной частью. «Эго включает колективные и культурные ценности как и стратегии эннеаграммы для выживания», пишет Фринджс Кейес (13,стр.143) Иными словами, Эго является чем-то, что хотя и есть с человком уже с момента рождения, но начинает проявляться с его взрослением под влиянием внешней среды. Похожие суждения касательно эннеатипа высказывают и несколько профессионалов энневграммы, объявляя, что эннеатип у ребёнка нельзя определить, так как он провляется позже, в более осознанном возрасте. Мне самой лично трудно согласиться с таким утверждением, так как с энегрией эннеатипа своего третьего ребёнка я встретилась ещё во время беременности. Осмелюсь видвинуть гипотезу, что даже процесс рождения каждого ребёнка происходит соответсвенно с характеристиками его эннеатипа. Поэтому наверное и меня неудовлетворял подход Ичазо и Наранхо, которые очень сильно концентрировались на изъянах (т.е. страстях, фиксациях, неврозах и паталогиях). Так и считает Сюзен Родс«Мы не застряли в бытие «Эго типа», потому что наш тип не сотворение Эго, особенно в виде эго монстра, представленного Ичазо и Наранхо.» (19,стр.61) Идея Родс заключаеться в том, что девять типов это скорее девять типов Сущности или трансформации, но никак ни девять типов фиксации. Как же это так произошло? Родс предполагает, что это всё из-за слишком большой концентрации на фрейдовском подходе «...эннеаграмма редко, если вообще рассматривается с юнгианской точки зрения. Вместо этого нынешний подход основан на фрейдовской психологии с поправками «убей-эго» , внесенными в 1960-х годах» (19, стр.8) Поэтому радует, что больше и больше расшираеться взгляд в этой сфере, и юнгианство этому в помощь. Я более согласна с теми профессионалами эннеаграммы, которые считают, что эннеатип - это врождённо, а влияние внешней среды сможет только усилить или уменьшить проявления каких-то качеств. Последнее исследование теоретиков эннеаграммы в поле нейробиологии гласит, что имеется связь между определённым объёмом присутствия нескольких нейромедиаторов и эннеатипом. **** Однако, важность первых лет жизни сохраняеться, так как от этого зависит то, как глубоко Эго будет скомлексированно, т.е. развитие (сила) Эго зависит от качества (во всех понятиях этого слова) детства. Эго может быть как сбалансированным, так и слишком мощным (инфляция), так и слишком слабым (дефляция). С точки зрения эннеаграмы, предрасположенность к одной или другой форме изменений объёма Эго можно явно отнести к характеристикам определённых эннеатипов.*****
Следуя идеям Родс, посмотрим на эннеатип с точки зрения Самости.«Эго в отношении самости выступает как движимое к движителю или как объект к субъекту, потому что определяющие факторы, исходящие из самости, окружают эго со всех сторон и оказываются поэтому сверхположенными по отношению к нему. Самость, подобно бессознательному, оказывается существующей априори, и из нее развивается эго» ( CW 11, par. 391; ОИ, с. 303). ).» Цитата Юнга, взятая из словаря аналитической психологии(2, стр.256), явно указывает, что Самость существует ещё до появления центра сознания Эго, тем более его патологий. Действительно ли эннеатип – это девять разновидностей Самости? «Все пункты эннеаграммы являются частью и предлагают несовершенные окна в эту глубокую реальность (самости)» пишет Фринджс Кейес (14, стр.96) Может быть и так, однако более правоподобным кажется, что эннеатип- эта психическая структура, т.е. девять разновидностей психичесих структур, каждая из которых включает частицу Самости, из которой при рождении под воздействием внешней среды появляется Эго, и в течении жизни обрастает большим или меньшим объёмом Комплексов и Персон. И тогда становится понятно, почему для любителей фрейдовского подхода «Девять типов обычно рассматриваются как девять паталогий характера, которые блокируют наше развите как психологическое, так и духовное..» (19,стр.51), так как в идеях Фрейда отсутствует понятие Самости и Эго рассматривается несколько иначе(«...эго было центральным фактором личности, посредником между инстинктивными драйвами и детскими потребностями (ид) с одной стороны и приказаниями сознания (супер-эго) и внешней реальности с другой »(8,стр.92))
Касательно же Самости, кажется уместно вспомнить о мистике армянского просихождения Георге Гурджиеве, учением саморазвития «Четвёртый путь» которого увлекались многие европейцы и американцы в начале прошлого столетия. Один из иструментов его учения была эннеаграмма, и он её метафорически сравнивал с философским камнем. Для Юнга понятие философский камень и есть символ Самости, а добыване его – путь Индивидуации******.Так же нельзя не заметить, что символ эннеаграммы - это круг, что является одним из феноменологических признаков Самости. (10) И если посмотреть на символ эннаграммы как симвоо Самости, то органически на каждый из 9 пунктов, можно посмотреть ни только как на личностную структуру, но уже как на проявление определённого архетипа «С трансперсональной точки зрения, каждый пункт эннеаграммы, можно сказать, представляет источник архетипической энергии. Энергия точки предоставляет нам энергию, необходимую для действия в физическом мире; мы, в свою очередь, предоставляем ей физический проводник. способный заземлять его энергию в физическом плане существования.» (20,стр.9) Таким образом Сюзен Родс отчётливо указывает на отсутствие связи определнного эннеатипа и травматического опыта детства. В этом я могу только согласиться с Родс, имея в виду как личные, так и профессиональные наблюдения.
Таким образом всё соединяется в одну структуру. Остаётся вопрос касательно изменений. Ведь в юнгианстве психику (psyche/seele) видят как динамическую и саморегулирующуюся систему, тем более, что интерес данного эссе связан с индивидуацией, что и есть динамика. Приглашаю рассмотреть динамическую часть эннеаграммы. Философ Кен Уилбер указывает, что «любая более-менее полная психологическая система должна обязательно учитывать и горизонтальную, и вертикальную составляющие.» (5, стр.107). Эннеаграмма соответсвует этим требованиям, так как динамика происходит ни только по горизонтали (соответсвенно линиями символа см.рис.1), но и вертикально, по уровням развития (см.рис.2).Меня часто спрашивают участники семинаров, действительно ли эннеатип всю жизнь остается одним и не меняется. «И да, и нет»,- я отвечаю, так, как придерживаюсь точки зрения, что эннеатип с нами уже с первых дней жизни (или даже раньше). Но изменения могут происходить под влиянием внешней среды, а так же внутренних процессов. Несмотря на то, что профессионалы эннеаграммы говорят о множестве других причин измнений проявлений эннеатипа, в данный момент я предлагаю сосредоточиться только на тех процессах, которые соответствуют линиям символа эннеаграммы и теорией уровней развития Рисо (5, стр.106-122).
Предлагаю начать с рассмотрения динамики в круге символа эннеаграммы (см.рис.1) или с первым шагом в Индивидуации „Первый этап в процессе самостановления - это встреча со своей тенью, т.е. с тёмной стороной себя, «второй половиной». Только встретив свою тень, человек может перейти в следующую фазу индивидуации”, пишет Игорь Шуваев в послесловии сборника статьей Юнга «Мир души» (16, стр.202-203). Именно такой же алгоритм на пути к своей сущности предлагает и эннеаграмма, только в своём чётко структурированном виде. Первый шаг- это развитие второго крыла и, в большинстве случаев, второе крыло- это эннеатип, который находится против часовой стрелки окружности эннеаграммы и М.Голдбергом (15, стр.14) называется теньевым (так, например, для 1 эннеатипа, это будет 9, для 2 это будет 1 и т.д. см.рис.1). То, что часть качеств, расположённых в крыле (эннеатипе) против часовой стрелки воспринимаются как недопустимые (ужасные, ненавистные), я встречалась неоднократно. Даже те клиенты, которые не проявляли явную неприязнь тех качеств, в личной работе, при выполнении упражнения развития второго крыла (т.е.того, которого считают неразвитым) выбирали именно это - теневое крыло, и в течении работы с качествами этого крыла осознавали, что действительно для них эти качества были глубоко неприемлимы, и только во время задания удалось в них найти что-то действительно ценное для себя. Если смотреть с точки зрения юнгианство, им удалось соприкоснуться с золотом тени. Не настолько чётко, но соответствие тени и эннеатипов заметила и Фринджс Кейес «Базовые цели человеческого поведения - выживание, удовольствие и отношения - искажаются. Мы добиваемся их фиксированными теневыми путями , при чрезмерной ненависти и искажённости.... Это интригует, но мы можем смотреть на эти искажения и как на девять разных форм архетипа Тени, идентифицированного Карлом Г. Юнгом. » (14, стр.2) , и если говорить более чётко «Личная тень принимает разную форму в каждой из программ эннеаграммы.»(13,стр.144)
Так же, на проявления эннеатипов влияет и повседневные стрессовые или абсолютно комфортные ситуации. При стрессовом состоянии говорится о дезинтеграции или регрессии, а при комфортном состоянии говорится об интеграции или прогрессе. «Направления интеграции и дезинтеграции помогают нам понять, находимся ли мы на пути прогресса или регресса» (5,стр.122). В символе эннеаграммы эти процессы отображенны внутренними линиями. Каждая из девяти точек соединена с двумя другими точками, которые и показывают изменения в стрессе или в комфорте. Процесс прогресса проявляется в случае фигуры треугольника по часовой стрелки: 3-6-9-3, а в случае хексаграммы следующим образом: 1-7-5-8-2-4-1. А регрессия, в свою очередь, проходит в противоположном направлении, соответсвенно: 3-9-6-3 и 1-4-2-8-5-7-1. Соответственно и меняется поведение каждого из эннеатипов (напр., в стрессе 3 эннеатип проявляет признаки 9, а в комфорте - признаки 6). В юнгианстве на путь интеграции смотрят как на «процесс, с помощью которого части соединяются в целое; на личностном уровне состояние организма, когда все составляющие элементы индивида, его черты или качества действуют согласованно, как единое целое.» (2,стр.99). Про такое часто говорили люди на семинарах эннеаграммы - когда кажется, что жизнь наладилась и всё происходит наилучшим образом. Но надо отметить, что ознакомление с пунктом интеграции - это ещё не достижение цели жизни, как считается в юнгианстве - «прогрессия отличается от психологического развития или индивидуации. Это скорее векторная энергетическая характеристика. Она лишь олицетворяет непрерывный жизненный поток или течение жизни.» (2,стр.182). И в юнгианстве, и в эннеаграмме описывая оба эти процессы пользуются словом «энергия». «Во время прогрессии либидо пары противоположностей объединяются в скоординированном потоке психических процессов.» (2,стр.182). В свою очередь, во время регресии происходит «возвратное движение либидо к более раннему способу адаптации, часто сопровождаемому инфантильными фантазиями и желаниями.» (2,стр.203). Таким образим, в символе эннеаграммы нашлось место и для потока психической энергии - либидо. Косвенно на то, что соединения между двумя точками эннеаграммы олицетворяют связи потока психической эннергии указывает и Сюзен Рейнолдс в своей книге про эннеаграмму. (21, стр.65).
Рисунок 2
В восьмидесятые годы прошлого века основатель Института Эннеаграммы Донн Рисо выстроил теорию уровней развития эннеаграммы (см.рис.2) указывая, что движение развития может происходить и вертикально. Проводя эмпирические наблюдения своих студентов и клиентов он выстроил и описал характеристики 9 уровней развития для каждого эннеатипа (5,стр.106-122), и предложил их сгруппировать в 3 группы уровня развития : здоровые (1,2,3), средние (4,5,6) и нездоровые (7,8,9). Самый высокий уровень соответствовал сущностному состоянию, а самый низкий- состоянию разрушенного Эго. Считается, что большинство своей жизни мы проводим в средних уровнях развития, а вниз временно спускаемся при стрессовых обстоятельствах, и при определённых условиях можем там остаться там, как на базовом уровне. И наоборот - при работе над собой и в комфортных обстоятельствах, поднимаемся и можем туда перебраться насовсем. Движение вверх и вниз связанно с прибыванием в комфорте или в стрессе (т.е. горизонтальное движение либидо влияет на вертикалное движение по уровням развития). Если сравнить описание уровней развития с уровнями патологий Маквильямс, то могу предположить, что самые низкие уровни (8 и 9) это психотические состояния, уровни на рубеже средних и нездоровых (6 и 7) - это пограничные состяния, а средние уровни (4 и 5) это невротические состояния.
В средних уровнях развития Эго сопротивляется разговору с бессознательным, а на более низких уровнях часто тому мешает и слабость Эго. «Однако, если удаётся содействовать диалогу между Эго и Самостью, вместо возведения между ними неопреодолимой стены для защиты Эго от Самости, тогда наша работа имеет значительный и длительно сохраняющийся потенциал. Это потенциал не только исцеления, но и того, что Юнг называл индивидуацией, то есть процесса, при котором значительная часть бессознательного включается в сознание и реализуется большая часть Я.» (3, стр.10) Хочется добавить , что содействовать этому диалогу может как человек сам (изучая эннеаграмму), так и работая со специалистом юнгианского подхода. То, что изучение эннеаграммы помогает в развитии Эго подтверждает последнее исследование. «Данные выявили прогресс в развитии эго среди некоторых участников, которые прошли по крайней мере 40-50 часов обучения. Полученные данные свидетельствуют о том, что интенсивные тренинги Эннеаграммы могут быть полезны для содействия психологическому росту и развитию эго.»(11). Однако понятно, что изучение эннеаграммы врят ли поможет человеку на нездоровых уровнях развития. Там будет необходимо сотрудничество с терапевтом. Однако, ценность знания эннеаграммы и тут может помочь, только в этот раз терапевту. Как показывают данные исследования «.... было обнаружено, что знание особенностей темперамента, которые составляют основу личностной структуры индивида, помогает диагностировать и определять тенденцию к развитию расстройств личности, которые являются патологическими реакциями на характерные черты личности.»(12)
Если посмотреть на это объёмный символ эннеагрммы с точко зрения юнганство, то видно, что верхний уровень это осознанное Эго, соединение с Самостью, если говорить словами Юнга, там «.... человек может договориться с бессознательным.... » (17,стр.67) , а самый низкий уровень - это потеря центра сознания Эго и полное поглащение бессознательным. Трёхдименсиональность эннеаграмми очень отчётливо показывает каким образом может произойти решение главного задания жизни - т.е. это поднятие по уровням развития до уровня сущности или прохождение пути индивидуации. И, как на это указывает Холлис, от движения в этом направлении трудно избавиться, так как этому сильно способствует неосозаемое, которое иногда мы называем судьбой. «Проще говоря, индивидуация – это императив развития для каждого из нас, предписывающий достижение максимально возможной полноты личности в тех рамках, которые отпущены для нас судьбой. Повторю еще раз: пока мы осознанно не повернёмся навстречу своей судьбе, мы останемся у нее на привязи. Нам следует отделить себя настоящих от тех, кем мы стали, от фактического, но ложного ощущения Я. «Я – это не то, что со мной произошло; я – это то, кем я хочу стать»»(9,стр.165).
На мой взгляд, что-то похожее на процесс индивидуации и встречу с Самостью я открыла и в одной из латышских народных песен. На одном мероприятии, посвещённом эннеаграмме я решила провести медитации в стиле пения Тэзе********. Мне показалось, что латышская народная песня о белом бобе, будет самой подходящей. И только позже я осознала насколько глубоко символически эта песня подходит к изучению эннеаграммы, согласовивается с терминами юнгианства и процессом индивидуации. Пересказ содержания песни:
«Был у меня один белый боб. Не знал, куда его посадить.
Посадил белый боб в белую песчаную горку.
Боб рос длинный, большой до самих небес.
Я поднялся по листам боба в небеса.
В увидел сынов Бога, чашами меряя пчел.
Я сколотил мечь из пчёлиных жал.
Я срубил голову чёрту этим пчелиным мечом.
Моя коричневая рубашка облилась кровью чёрта.
Я спросил у милой Мары: «Где я её промою?»
«Ищи такое озеро, в которое 9 рек втекает!»
Я спросил у милой Мары: «Где я её просушу?»
«Ищи такой дуб, у которого 9 окончаний!»
Я спросил у милой Мары: «Где я её положу?»
«Ищи такой сундук из ясеня, к которому 9 ключей!»
Я спросил у милой Мары: «Когда я её сношу?»
«Одевай её в тот день, когда 9 солнц светит!»»
Если смотреть с символической точки зрения, эта песня про перерождения. Срубить голову чёрту (Эго), мечом (истина) из жал пчел (мысли), испачкать одежду (Персона) его кровью. Обращаться к совету женского божества (Мара- как Анима. К тому же песня обычно поётся от мужского числа, существуют версии песни, где Мара отвечает словами «Ищи, мальчик...» ). И встретиться с 9 солнцами (Самость*********) как символом нового начала. В несколько «школах эннеаграммы» результатом изучения эннеаграммы понимается состояние, когда достигнуто соединение со всеми 9 сущностными состояниями, или, как в этой песне, когда все 9 солнц светят над головой. В интерпретации данной народной песни я частично пользовалась версией интерпретации из книги «Песни силы». (18,стр.48-49)
Заключение
Эннегарамма своей структурой связывает воединое целое главные понятия юнгианства. Эннеатип – это определённый психологический тип, включающий в себя врождённую Сущность, и Эго (которое формуется исходя из Сущности при воздействии внешней среды) и Персоны которые создает Эго, и так же комлексы, которые так же появляються при встречи Эго с внешним миром. Нельзя забывать и про тень - и это идёт рука об руку с эннеатипом. Что касается либидо, то доступ и использвание этой энергии помогает в достижении сущностного состояния. Либидо балансировка происходит двигаясь в сторону пунктов стресса или комфорта, согласно линиям в символе эннеаграммы. В рамках одного эннеатипа есть возможность быть как в высших уровнях развития (путь индивидуации уже далеко пройден), так и в средних уровнях развития (психикой неосознанно правит эго, с разными персонами, комплексами, временами проявляется теневые аспекты, поток либидо то слишком сильный, то совершенно отсутсвует), так и в самих низких уровня развития (эго частично или полностью разрушено, теневые аспекты и архетипы правят психикой). Таким образом, психика человека в рамках одного эннеатипа может быть и совершенной, и полностью разрушенной.
Всё выше сказанное органически приводит к тому, что оба подхода смотрят на психику человека и её развитие очень похоже. Если в аналитическом подходе акцент делается на «ремонте» изъяна и отмечена большая ценность аналитического психолога в этом процессе, что и закономерно, если посмотреть на более частое состояние обьекта работы, то в подходе эннеаграммы можно увидеть гораздо более широкий и более оптимистический взгляд на возможность самого человека заняться работой над своем развитием, что опять же понятно, так как эннеаграмма описывает не только нездоровые состояния психики, но и так же пути развития для каждого типа психики ( эннеатипа) из нездорового состояния.
Должна отметить, что изучение юнгианства в течении двух с половиной лет в программе МААП, не очень сильно повлияло на мое представление об эффективности знания эннеаграммы для прохождения пути личностного развития. Однако, для меня стало ясно, что саморазвитие в нездоровых уровнях развития ограничено слабостью Эго. При слабом Эго знания эннеаграммы в принципе никак не могут помочь человеку самому заняться саморазвитием. Есть необходимость во взрослении, и там очень может помочь юнгианство. И тогда действительно необходимо более длительное время для подготовки к осознанной встрече с Самостью.
Осознанно в данной работе не рассматривалась взаимосвязь эннеатипов и типологии Юнга. Несмотря на то, что часть практиков эннеаграммы указывают на невозможность согласования этих типов между собой, я в течении изучения юнгианства и профессионально применяя эннеаграмму, нашла несколько интересных точек соприкосновения. И вижу, что это может стать темой последующих исследований. Тема может быть более раскрыта, рассматривая каждый из девяти эннеатипов в отделЬности, а так же рассматривая символ эннеаграммы с точки зрения процессов и учения Гурджиева «Четвёртый путь». О похожости главных понятий последней темы с юнгианским подходом в своей книге пишет Вадим Руднев (7). Он так же указывет на факт, что шотландский психиатр Морис Николл в своё время был и учеником Юнга, и учеником Гурджиева и находил там много схожего. Интересно было бы и рассматрение вопроса: «Почему Юнг и Гурджиев не встречались?» Имея в виду то обстоятельство, что они жили и работали примерно в одно время и в соседних странах, и занимались, в принципе, одним делом, действиельно интересно. Для дальнейшей интриги могу видвинуть гипотезу, что причиной этого является личность Гурджиева. Если смотреть с точки зрения эннеаграммы, то Гурджиев был представителем 8 эннеатипа, что являеться теневым крылом для Юнга, который проявлял патерны поведения 9 эннеатипа. Интересно, как бы проходил разговор? И как это повлияло бы на развитие юнгианства и эннеаграммы? В пользу моей гипотезы говорит и то, как Ричард Нолл в 11 главе, своей книги (4) описывает реакцию Юнга то, что часть его британских последователей примкнули к учению Гурджиева. Кажется, для Юнга облик Гурджиева сложился не в пользу желания искать личное общение.
Мне посчастливилось не знать ничего о личности Мюррея Cтайна, перед посещением той самой открытой лекции, и по этому я спокойно могла задать вопрос из зала, когда пришла такая пора. Так же мне посчастливилось встретиться с величием Штейна при ответе на мой вопрос. Хотя он сидел на громадной сцене большущего зала, было чуство, что мы наравне. В каком-то роде Мюррей Cтайн стал для меня трансформативной фигурой величия человека. Состояние, когда и ,я и ты можем спокойно быть рядом как личности, и для этого нет необходимости соперничать или что-то доказывать, достаточно просто быть. Благодаря этой встрече, моё решение изучать юнганство приобрело более чёткую форму.
ИСТОЧНИКИ ОТЗЫВОВ
*http://www.jungabiedriba.lv/
***в 2014 году о таком опыте со мной делилась датский тренер эннаграммы Хелен Конгсбах Макани, которую однажды поразил знакомый турецкого происхождения, заметив, что она преподаёт эннеаграмму на семинарах. Слова её знакомого звучали: «У нас в Турции эти знания передаются в большой секретности из уст в уста. И преподователь решает, когда и с кем делиться этими знаниями. Я удивлён, заметив, как это происходит в других местах».
**** Доктор Тина Томасс об этом исследовании пишет в своей книге «Как ты думаешь, кто ты?», указывая на связь уровня серотонина, норадреналина и дофамина с определённым эннеатипом (22)
*****Так 8, 3 и 7 эннеатипы больше расположены к Эго инфляции, а 4, 5 и 9 эннеатипы- больше к Эго дефляции. И в работе с представителями данных эннеатипов необходимо работать в первую очередь с уравновешиванием отношения Эго и Самости. Что касается типов 1, 2 и 6,то там чаще всего решается вопрос осознания и принятия оси Эго-Самость, так как основной вопрос в работе развития представителей этих эннеатипов – это осознание того, что Персона – это не Я, и что существует ещё что-то за пределами роли соответствия нормам, правилам и желаниям социума.
*******«Цель процесса индивидуации состоит в осознанном установлении связи с Самостью. Цель алхимического процесса нередко символизирует философский камень. Таким образом, философский камень служит символом Самости.»(10)
********https://www.taize.fr/ru
*********Несмотря на то, что солнце в работах Юнга чаще всего рассматривается как символ либидо, («Либидо, его метаморфозы и символы») в этом случае встреча с солнцем, даже девяти - это как конечное задание жизненного цикла (может быть даже в цикле нескольких жизней)- встреча с Самостью.
ЛИТЕРАТУРА
1. Зеленский Валерий. Базовый курсс аналитической психологии.
2. Зеленский Валерий. Словарь аналитической психологии.
3. Кларк Маргарет. Отношения Эго и Самости в клинической практики.
4. Нолл Ричард.Тайная жизнь Карла Юнга.
5. Рисо Дон Ричард, Хадсон Расс. Мудрость эннеаграммы.
7.Руднев Вадим. Гурджиев и современная психология.
8. Самуэлс Эндрю. Юнг и постюнганцы.
9. Холлис Джеймс . Перевал в середине пути. Как преодолеть кризис среднего возраста и найти новый смысл жизни.
11. Daniels David, Saracino Terry,Fraley Meghan,Christian Jennifer, Pardo Seth. Advancing Ego Development in Adulthood Through Study of the Enneagram System of Personality.
12. Enver Demirel Yilmaz,Ali Gorkem Gencer, Ozge Unal, Mehmet Palanci, Mehmet Kandemir, Ziya Selcuk, Omer Aydemir. Relation of the Nine Types of Temperament Model with Personality Disorders.
13. Frings Keyes Margaret. Emotions and the enneagram. Working through your shadow life script.
14. Frings Keyes Margaret. The eneagram relationship workbook: a self and partnership assessment guide.
15. Goldberg Michael J.The 9 ways of working: how to use the enneagram to discover your natural strengths and work more effectively
16. Jungs Karls Gustavs. Dvēseles pasaule.
17.Jung C.G. The transcendent function.
18. Krišmane Sarmite, Ančevska Ieva, Ančevskis Ģirts. Spēka dziesmas
19. Rhodes Susan. Archetypes of the enneagram.
20. Rhodes Susan. On the nature of the enneagram subtypes.
21. Reynolds Susan. Everything you need to know about enneagrams.
22. Dr. Thomas Tina. Who do you think you are?
Kā saprasties ar dēlu un kā tajā var palīdzēt eneagrammu tipu pazīšana?
"Bryony" by Trucknroll is licensed under CC BY-SA 2.0
Raksts ir sagatavots sadarbībā ar www.veselam.lv un tur arī pirmo reizi publicēts.
Lasītāja jautā: “Labdien! Esmu ieinteresējusies par eneagrammu, bet man ir jautājums par savu pusaugu dēlu – kādam eneagrammas tipam viņš varētu atbilst un attiecīgi, kā veidot ar viņu attiecības, lai viņš tik ļoti mani neatgrūstu. Proti, viņš jau dažus gadus (šobrīd 13 gadi), mani apsaukā (dažkārt arī tēvu, mani vairāk), viņam patīk norādīt, ja mājās kaut kas nav izdarīts – kaut kas netīrs vai nav nolikts vietā. Pats gan viņš to nesavāks.
Ja kaut kas izdarīts ne tā, pat ja viņš pats to darījis, var vainot citu (piemēram, krēslu, ja aiz tā aizķeras, kaut gan krēslu pats nolicis).
Citādi ir diezgan radošs puisis, viņam patīk šādi tādi darbi, piemēram, zāles pļaušana, ko labprāt veic.
“Uzvilcies”, viņš lēni nomierinās. Labvēlību var piedzīvot, ja viņam ir ļoti labs garastāvoklis.
Pat pamatota slavēšana ir riskanta – tai var neticēt, kaut ko sākt pārmest. Kā atrast pieeju šādam bērnam?” Mamma
Atbild eneagrammas trenere, koučs Inta Santa: Labdien! Paldies par ieinteresētību bērna attīstības tēmā no eneagrammas skatu punkta.
Gan jau ka zināt, ka eneagrammas* tipa jeb eneatipa noteikšana nav viegli veicams process, jo tas ir vairāk saistīts ar iekšējiem uzstādījumiem, kā ārējo rīcību.
Protams, stereotipiski katram eneatipam ir savs raksturīgo iezīmju kopums (pozas, žesti, runas veids, runas saturs, apģērbs, vide), tomēr tas var mainīties ārējo apstākļu vai noskaņojuma iespaidā. Galu galā eneagrammas studiju virsuzdevums ir apgūt prasmi strādāt pašam ar savu izaugsmi, nevis mācēt „izskaitļot” citus.
Tomēr ļoti uzteicama ir interese par to, kā veidot attiecības ar vienu vai otru eneatipu. Tas arī ir sava veida treniņš, jo ja mēs turpinām ierastos uzvedības ieradumus, kas nenes gaidīto rezultātu, tas nav vērtīgi nevienai no iesaistītajām pusēm. Izaugsme notiek tikai kaut ko mainot.
Mēģināšu sniegt savu skatījumu par iespējamo bērna eneatipu:
„…viņš jau dažus gadus (šobrīd 13 gadi), mani apsaukā (dažkārt arī tēvu, mani vairāk)”
Visbiežak agresīvas uzvedības formas ir vērojamas 8. un 6. eneatipu pārstāvju izpildījumā.
Līdzīgi varētu uzvesties arī 5. eneatipa pārstāvji, kuriem ir svarīgi saglabāt savu teritoriju no cilvēkiem brīvu (arī no pašiem tuvākajiem). Vēl agresivitāte varētu parādīties 2. un 9. eneatipiem stressa situācijās.
„… patīk norādīt, ja mājās kaut kas nav izdarīts – kaut kas netīrs vai nav nolikts vietā. Pats gan viņš to nesavāks”
Norādīt par nekārtību mēdz 1. eneatipa pārstāvji, tomēr tiem ir raksturīgi arī rūpēties par to, lai būtu kārtība. Tāpat uz nekārtību var norādīt 6. eneatipa pārstāvji un stresā esošo 7. un 9. eneatipu pārstāvji, kuriem pašiem ar kārtīgumu var būt visnotaļ dažādas attiecības.
„Ja kaut kas izdarīts ne tā, pat ja viņš pats to darījis, var vainot citu (piemēram, krēslu, ja aiz tā aizķeras, kaut gan krēslu pats nolicis).”
Citu vainošana ir gana populāra iezīme, it sevišķi jaunības posmā. Īpaši izceļas citu vainošanā 7. eneatipa pārstāvji, kuriem vienmēr pie sliktas dejas būs vainojams parkets. Tāpat dusmas uz krēslu var izgāzt stresā esoši 9. eneatipa pārstāvji, lai gan citādi tie ir absolūti miera mikas.
„Citādi ir diezgan radošs puisis”
Radošuma potenciāls mīt mūsos katrā. Droši vien būtu vietā papētīt, kā tieši radošums izpaužas. Ja darbi ir ar izdomu un redzams, ka prāts tur pamatīgi nodarbināts, tad varētu būt runa par 6. un 5. eneatipu. Savukārt, ja veikums ir atbilstošs jaunākajām „modes” tendencēm, tad varam meklēt 7. enetipu. Ja darbs pauž dziļas emocijas, tad tas varētu būt 4. eneatipa pārstāvis. Savukārt 1. eneatipu būtu grūti iztēloties radošu. Kārtīgu – jā, bet ļaušana būt sev radošam, tas varētu būt liels izaicinājums.
„…viņam patīk šādi tādi darbi, piemēram, zāles pļaušana, ko labprāt veic…”
Praktisks darbs ar rokām varētu būt tuvs gan 6., gan 8. eneatipu pārstāvjiem.
Savukārt, piemēram, 7. eneatipa pārstāvji labprāt pļaus zāli, ja zinās, ka varēs saules brillēs sēdēt uz traktoriņa un klausīties mīļāko mūziku, vai arī, ja būs solīts konkrēts atalgojums par paveikto darbu.
„”Uzvilcies”, viņš lēni nomierinās.”
Ir daži eneatipi, kurus ir grūti „uzvilkt” – piemēram, 9. un 2. eneatips spēj gana daudz izturēt pirms aizsvilstas. 9. atšķirībā no 2., nomierinās lēnām. Tāpat laiku mierīga stāvokļa atgūšanai vajadzētu 6. eneatipam. Savukārt, 8. eneatipa pārstāvis aizdegas un nodziest samēra ātri – vienas dienas laikā šādi uzliesmojumi var būt pat vairākkārtīgi.
„Labvēlību var piedzīvot, ja viņam ir ļoti labs garastāvoklis.”
Protams, mēs katrs pret apkārtējiem esam vislabvēlīgākie tad, ja mums garastāvoklis ir labs, tomēr visradikālāko atšķirību nāksies novērot 8. un 5. eneatipu uzvedībā. Arī 6.eneatipam agresivitātes izpausmes būs krietni vien mazākas un ticība tam, ka pasaule ir labvēlīga vide – lielāka.
„Pat pamatota slavēšana ir riskanta – tai var neticēt, kaut ko sākt pārmest”
Arī citi var neticēt, piem. 8. uz citiem skatās ar aizdomām, bet 9. netic, ka var būt pamanīts. Tomēr neticēšana labiem vārdiem par sevi ar tam sekojošu pretreakciju visvairāk ir raksturīga tieši 6.
Es rekomendētu mammai palasīt par 6. eneatipu un papētīt sava bērna attiecības ar tēmām „šaubas”, „bailes”, „zināmas vs nezināmas lietas”, „stabilitāte vs izaicinājumi”.
Kā otro alternatīvu varētu ieteikt papētīt 8. eneatipa aprakstus un bērna attiecības ar tēmām „spēks”, „pārliecība”, „kontrole”, „atbildība”, „savējais vs svešais”.
Lai uzlabotu savstarpējās attiecības, vērtīga varētu būt Helēnas Palmeres grāmata „Eneagramma mīlestībā un darbā”, kur īpaša uzmanība būtu pievēršama konkrētā vecāka un bērna eneatipu ķīmijai.
Visādi citādi mīlestība un pacietībā it visos veidos ir pareizākais risinājums attiecību problēmu risināšanai. Šai receptei ir tikai viens mīnuss – tā prasa laiku un iedziļināšanos. Diemžēl mūsdienu dzīves ritms, prasa vienu vai otru jautājumu atrisināt noteiktā laika periodā, nevis tad, kad emocijas pašas atļaus tam notikt. Tad ir jāmeklē citi varianti un eneagrammas studijas ir viens no veidiem, kā labāk saprast sevi un savus apkārtējos.
Lai izdodas turpināt attiecību uzlabošanas ceļu!
*Kas ir eneagramma?
Enneagramma ir apzinātās cilvēces pirmsākumos radusies spēcīga un dinamiska personību tipoloģija, kas apraksta 9 īpašus un fundamentāli atšķirīgus veidus, kā var domāt, just un rīkoties. Eneagramma nav pretrunā nedz ar klasisko, nedz moderno psiholoģiju.
Tāpat eneagrammu kā vērtīgu personiskās attīstības līdzekli atzīst vairākas pasaules reliģijas un jo īpaši- kristietība. Iespējams, tieši tāpēc eneagrammu mēdz uzskatīt par jaudīgāko personiskās izaugsmes līdzekli, kas ļauj pārvaldīt ne tikai savu dzīvi, bet arī izprast pasaulē notiekošos procesus. Iepazīstot eneagrammu, top skaidrs, kā tieši ieviest pozitīvas pārmaiņas savā dzīvē.
**Eneatipu aprakstus var skatīt manā mājaslapā vai portālā Veselam.lv rakstā par bērnu eneatipiiem.
Seminārs "Saprast bērnu. Eneagrammas pieeja" 21.02.2020. Rīgā
Eneatipi. Devītais VS Piektais
Eneagrammas zinību pielietojums ir visnotaļ plašs. Ja sākotnēji to apguva šaurs izcili atlasīti personu loks, lai veicinātu personisko izaugsme, tad mūsdienās eneagrammas studijas ir pieejamas ikvienam interesentam gan personiskās, gan profesionālās dzīves uzlabošanai. Attiecības un sadarbība attiecas uz abām šīm jomām. Atšķirībā no daudzām citām personību tipoloģijām, eneagramma nenovelk stingras robežas, kurš eneatips ar kuru drīkst vai nedrīkst veidot attiecības. Drīzāk otrādi, nereti eneagramma pat rekomendē sameklēt eneatipu, kurš savā ziņā ir pretējs, lai apgūtu kādu sev svarīgu uzvedības paradumu. Nereti tas notiek neapzināti, tomēr, pārzinot eneagrammu, to var darīt apzināti. Piedāvāju personisku pieredzi kādas sadarbības anatomijā no sava, devitā eneatipa skatu punkta. Savukārt, skatījumu no otras puses varat lasīt manas kolēģes sagatavotajā rakstā.
Savu kolēģi, piektā eneatipa pārstāvi, klātienē pazīstu kopš 2014.gada, bet neklātienē biju vērojusi viņas aktivitātes vēl labu laiku iepriekš. Abām mums ir koučinga izglītība, abas esam pazīstamas ar eneagrammu. Pateicoties eneagrammai ir viedojusies mūsu sadarbība pieredze. Tā, kā kolēģe lieliski orientējas cilvēka rokasgrāmatā (lasi- viņai ir mediķa izglītība), mēs kopīgi izveidojām nodarbību, kurā sasaistījām abas šīs lietas- eneagrammu un neirobioloģiju. Šķiet, Latvijā tas ir unikāls piedāvājums :)
Kopīgais un atšķirīgais
Devītais un piektais eneatipi eneagrammas simbolā atrodas gana tālu viens no otra, bet tos vieno viena- izvairīšanās stratēģija. Šīs stratēģijas dēļ ir daudz lietu, kas ir kopīgas, tomēr ir arī dažas būtiskas atšķirības:
- abiem šiem eneatipiem ir raksturīga norobežošanās, dominē introvertās stratēģijas. Labāk jūtas vienatnē. Devītā eneatipi komfortablāk jūtas vienatnē, jo tas ir veids, kā viņi sāk apzināties un ieklausīties sevī, jautājums par nespēju noturēt robežas nav aktuāls, jo nav ar ko saplūst. „Es aiziešu tik tālu prom, ka neviens nevarēs pārkāpt manas robežas.” Savukārt Piektā eneatipa pārstāvjiem vienatne (vēl vairāk viņu mentāla pasaule) ir visdrošākā teritorija- tur tie varētu pavadīt teju vai visu savu dzīvi, turot stingri robežas ar ārpasauli. „Es būšu drošībā, ja būšu pietiekami tālu no visiem citiem”. Vienam robežu nav, bet otram tās ir pārlieku augstas un stingras.
- abiem šiem eneatipiem emocionālā reakcija ir palēnināta. Ja Devītajam ir nepieciešams laiks,lai to noformulētu, bet vēl vairāk, lai to izpaustu, tad Piecinieki saskarsmē ierasti atslēdzas no savām emocijām, pielietojot tikai mentālo sfēru. Ar laiku abi šie eneatipi saskarsmē ievieš vairāk emocionalitātes, Devītnieks, jo ir noformulējis savu skatījumu, bet Piecinieks, sajūtot pieņemšanu un drošību dalīties.
- abiem ir interesantas attiecībās ar vajadzībām. Devītniekiem ir grūtības apzināties savas vajadzības, bet Piecinieki ir atteikušies no savām vajadzībām. Tādējādi abi ir gana pieticīgi.
Situācijas un to skaidrojumi no eneagrammas viedokļa
Tikšanās
Pirmo reizi klātienē tikāmies Transformācijas spēles laikā. Biju jau kolēģi iepriekš vērojusi video materiālos un man bija radies priekšstats kā par kompetentu, bet bezemocionālu cilvēku. Tomēr iespaids attiecībā uz emocionalitāti izrādījās maldīgs. Es iepazinu ļoti sirsnīgu, līdzjūtīgu un dziļu dvēseli. Nākamo reizi klātienē tikāmies pēc 3 gadiem, seminārā, kuru vadījām abas kopā. Visus semināra sagatavošanas darbus veicām attālināti un tas nekādi neietekmēja semināra satura kvalitāti. Nākamā klātienes tikšanās notika jau nākamajā kopīgi vadītajā seminārā. Kopumā, kopš 2014.gada klātienē esam tikušās vien 3 reizes. Neskatoties uz to, vairākkārtīgi esmu minējusi, ka komunikācija ar kolēģi man sniedz baudījumu, vēl vairāk, esmu to nodēvējusi par mentālo orgasmu.
Telefona sarunas
Lielākā daļa savstarpējās komunikācijas ir notikusi sarakstoties, sazvanīšanās ir bijusi ārkārtīgi reti. Ja atsaucu atmiņā telefona sarunu gadījumus, šķiet, biežāk zvana iniciatore esmu bijusi es (kas man ir absolūti neraksturīgi), pirms tam iepriekš vienojoties ar kolēģi, ka tagad ir nepieciešama telefona saruna. Ik reizes mūsu sarunas (starp citu arī sarakstes) ir bijušas garas un dziļas, ļoti dziļi apskatot kādu sarunas tēmu (piem. stresu). Ik reizi esmu tapusi pārsteigta par kolēģes zināšanu plašumu un atvērtību paskatīties uz vēl kādu konkrētās jomas aspektu.
Kopīga piedāvājuma veidošana
2018.gada vasarā Facebook pamanīju kādu kolēģes ierakstu par dopamīnu. Ierakstīju komentāru, vēlāk pārgājām uz privātu saraksti par šo tēmu, kas rezultējās ar manu ideju, ka ir jāveido kopīgs seminārs par eneatipiem un neirobioloģiju. Mani ideja ļoti aizrāva, jo iepriekš bija lasījusi Tīnas Tomasas grāmatu par šo tēmu un ļoti vēlējos saprast to labāk. Semināra saturs veidojas viegli un raiti, paralēli ikdienas darbiem. Es izteicu ideju, kolēģe sniedza savu skatījumu un vienojāmies par to, kā tas varētu notikt realitātē. Sprintera cienīgā ātrumā izveidoju semināram veltītu mājas lapas sadaļu un aktīvi to sāku reklamēt. Kolēģe savukārt to atbalstīja sociālajos tīklos. Raiti sapulcinājām semināra auditoriju. Semināra laikā dalībniekus aizrāva kolēģes kompetentums, bet auditorijas jautājumu daudzums pat neļāva iekļauties semināram atvēlētajā laikā.
Ko par to saka eneagramma?
Tā, kā Devītajam eneagrammas tipam ir tendence pieņemt cilvēkus tādus, kādi viņi ir, tad ļoti bieži pat visnoslēgtākie eneagrammas tipi atklājas. Ja ierasti Piektā eneatipa pārstāvji valkā „man neko no pasaules nevajag, lieciet mani mierā” mantelīti, tad Devītā eneatipa klātbūtnē viņi var to novilkt un kaut ko palūgt, kā arī parādīt savu sirsnību.
Eneagrammas trenere un grāmatu autore H.Palmere norāda, ka Devītajam sadarbībā ir vajadzīga koleģialitāte un līdzdalība, bet Piekto aktivizē ideju apmaiņa. Šo īpatnību izcili varēja novērot mūsu telefona sarunās- kolēģe atsaucās manai idejai, kā arī dalījās ar savām zināšanām reizēs, kad tieši un konkrēti interesējos par jomu, kas interesē arī viņu.
Tāpat H.Palmere uzsver to, ka šajā sadarbības modelī Devītā eneatipa pārstāvji ieņem priekšējās pozīcijas un sadarbojas ar sabiedrību, bet Piektais paliek aizmugurē un pilnveido darāmo, kas arī notika mūsu sadarbības gadījumā, reklamējot iepriekš minēto semināru.
Man šo sadarbības veidu gribētos dēvēt par dimanta dabīgu atbalstu- kaut kas skaists un trausls reizē, gluži kā rīta rasas lāses uz zaļas lapas.
Šajā kopīgajā pieredzē esmu gana daudz ko guvusi gan attiecību veidošanas pieredzē, gan objektīvu zināšanu apjomā, gan skatījumā uz dzīves parādībām. Pieejas, kuras apgūstu un vērtīgi atklājumi:
- ieskatīties cilvēkā dziļāk;
- papētīt vēl;
- apstiprinājumu tam, ka arī introvertie cilvēki var gūt sabiedrības atzinību;
- neformulēt galējos spriedumus (gan darbā ar individuālajiem klientiem, gan semināros), bet sniegt faktus, ļaujot katram pašam veidot savus spriedumus;
- saistīt psihiskās izpausmes ar ķermeniskām izmantojot neirobioloģijas atklājumus un tos pielietot (piem.labsajūtai ēst banānus :) )
Apzinos, ka neirobioloģija ir varen dziļa un plaša joma, kurā atklājumi nu tikai tā pa īstam sāk iegūt apgriezienus un manas kolēģes pieeja ir apguves vērta. Diezin vai bez eneagrammas zināšanām, būtu varējusi novērtēt šo dārgakmeni sevi blakus! Es esmu pateicīga par šīm attiecībām!
Foto avots: https://pixabay.com/photos/drop-of-water-shine-nasturtium-480378/
Eneatipi. Piektais VS Devītais
Es kā Piektā eneatipa pārstāvis apbrīnoju Devītā smadzeņu priekšējo cingulāro kroku. Un par serotonīnu. Tūlīt izskaidrošu.
Priekšējās cingulārās krokas funkcijas:
- spēja pārvirzīt uzmanību,
- kognitīvā elastība,
- spēja pielāgoties,
- lēkāšana no idejas uz ideju,
- spēja saskatīt iespējas,
- spēja peldēt pa straumi,
- spēja sadarboties,
- kļūdu noteikšana.
Savukārt, serotonīns ‘nomierina’ pārāk aktīvu priekšējo cingulāro kroku. Ja organismā ir pietiekama šī neiromediatora, serotonīna, pieejamība, un saskaņā ar atsevišķiem datiem, Devītie izceļas starp pārējiem eneatipiem ar izteiktu serotonīna daudzumu, tad cilvēkam nav raksturīgi:
- pārmērīga raizēšanās,
- turēšanās pie pagātnes aizvainojumiem,
- iestrēgšana domās (obsesijas),
- iestrēgšana darbībās (kompulsijas),
- opozicionāla uzvedība,
- ķildīgums,
- sadarbības trūkums, tendence automātiski teikt “nē”,
- atkarības (alkoholisms, narkomānija, ēšanas traucējumi),
- kognitīvās elastības trūkums,
- agresīva braukšana ar automašīnu.
Visas augstāk uzskaitītās pazīmes raksturīgas pastiprinātai cingulārās krokas darbībai. Un daļa no šīm izpausmēm raksturīga arī man kā Piektā eneatipa pārstāvjiem (par citiem neuzdrošinos teikt, jo man nav šādu pētījuma datu). Kā arī smadzeņu bazālo gangliju darbības traucējumi, kas izpaužas kā:
- trauksme, nervozitāte,
- fiziskas nervozitātes sajūtas,
- tendence paredzēt sliktāko,
- izvairīšanās no konfliktiem,
- nevēlēšanās riskēt,
- jūtīgums pret atstumšanu,
- sociālā trauksme,
- pārmērīga/zema motivācija.
Un atkal es runāju par sev kā Piektā eneatipa pārstāvim raksturīgajām izpausmēm, ne visu Piekto vārdā. Motivācija saistīta ar dopamīnareģisko sistēmu smadzenēs, kas tiešā veidā saistīta ar bazālo gangliju darbību. Pastiprināta šīs smadzeņu daļas darbība noved pie pārmērīgas motivācijas, piemēram, darbā (šādus cilvēkus mēdz saukt par darbaholiķiem, un tas novērojams diezgan daudziem vadītājiem arī pie mums Latvijā). Un tā kā no dopamīna veidojas noradrenalīns (no kura tālāk - adrenalīns), tad pastiprināta šīs smadzeņu daļas darbība nereti noved pie trauksmes, saspringuma (kā fiziska, tā mentāla), sliktāko nākotnes scenāriju “zīmēšanas” galvā u.tml. pozitīvismu attiecībās ar cilvēkiem neveicinošām izpausmēm.
Tādēļ man kā Piektajam attiecībās ar otru cilvēku ir svarīga uzticamība. Kā viņa, tā arī mana. Pazīšanās, kas pārbaudīta gadiem, ir uzticēšanos veicinošs faktors. Un ar Devītā eneatipa pārstāvi mēs, pirms sadarbības uzsākšanas, bijām pazīstamas vairākus gadus. Zināju, ko no otra var gaidīt. Un, pirmkārt, tā ir manis pieņemšana, bez pretenzijām. Ja tādas ir, tad Devītais tās nesaka, un mani tas apmierina.
SADARBĪBA
Viegla, patīkama, atvērtību un uzticēšanos veicinoša komunikācija. Ļoti atbalstoša attieksme. Uz Devīto var paļauties,- ja viņš pasaka, tad noteikti izdarīs, ko pateicis. Mūsu sadarbībā Devītais noteikti ir virzītājspēks, iniciators dažādām aktivitātēm, kuras reizēm manā skatījumā šķiet mazliet trakas un biedējošas. Jo bez iepriekšējas pieredzes, tā vienkārši izdomā un dara. Un tas ir aizraujošs piedzīvojums! Proti, sadarbība ar Devīto.
TELEFONA SARUNAS
Skatīt augstāk minēto + izteikta cieņa pret otru cilvēku un viņa prioritātēm, tai skaitā, dienaskārtībā un laika plānojumā.
KO GRIBU MĀCĪTIES NO DEVĪTĀ
Viss, kas minēts augstāk pie priekšējas cingulārās krokas funkciju apraksta. Jo īpaši pozitīvismu, optimismu (reālistisku) un plūšanu pa straumi.
Raksta tapšanā esmu izmantojusi Daniel G. Amen, M.D., CHANGE YOUR BRAIN, CHANGE YOUR LIFE un attēlu no YouTube.
Raksta autore: Laila Jemberga
2019. gada 28. jūlijs.
Skatījums no otras puses lasāms devitā eneatipa rakstā.
Eneagramma līderiem. Kā par tādu kļūt?
Kļūt par vadītāju nenozīmē to pašu, ko kļūt par līderi. Tomēr, tieši līderis ir tas, kuru visbiežāk vēlamies redzēt kādas organizācijas vadītāja pozīcijā. Kā no vadītāja tapt par līderi? Atbilde meklējama pašizaugsmē. Viens no veidiem, kā nodarboties ar personisko izaugsmi ir eneagrammas studijas.
Eneagramma ir apzinātās cilvēces pirmsākumos radusies spēcīga, dinamiska un unikāla* personību tipoloģija, kas apraksta 9 īpašus un fundamentāli atšķirīgus veidus, kā var domāt, just un rīkoties. Eneatipi- tā šajā tipoloģijā dēvē personības tipus. Katram no šiem tipiem var piešķirt nosacīto nosaukumu, šajā rakstā ir izmantoti divi- ietverot gan destruktīvo rīcību gan izaugsmes potenciālu. Protams, katram eneatipam ir savs līderības stils. Un katram no šiem stiliem ir savi plusi un mīnusi. Kas būtu jāattīsta vienam, otram būs attīstīts ar uzviju un otrādi. Iepazīstiet deviņu līderības veidu plusus, mīnusus, galvenos izaicinājumus un attīstības ceļu uz pilnīgu personiskā potenciāla izmantošanu.
Perfekcionists ar Reformatora potenciālu- 1.eneatips.
Vadīšanas stils: pareizais piemērs.
Personiskais fokuss: uzlabojumi, darba maksimāli perfekta paveikšana, ētisko principu ievērošana, augstu standartu piemērošana.
Galvenie personiskie izaicinājumi: kritiskums, pārāk liela iesaistīšanās operatīvajās detaļās, neelastība, pašpārliecinātība, reaģēšana uz jebkuru komentāru. Nespēja pretoties šiem izaicinājumiem sākumā var novest pie dusmām, bet vēlāk pie ilgstoša stresa un galu galā- pie izdegšanas.
Attīstības ceļš: atpazīt savas emocijas un impulsus un apzināties, ka negatīvās emocijas ātri izzūd, ja viņas pieņem. Iemācīties saskatīt pilnību tajā, kas ir šeit un tagad. Saprast, cik labi ir pietiekoši labi.
Aprūpētājs ar Palīga potenciālu- 2.eneatips.
Vadīšanas stils: izpalīdzīgais cilvēks
Personiskais fokuss: vēlme izpatikt, veidot attiecības, stratēģiski atbalstīt citus, padarot sevi par nozīmīgu un iedvesmojošu cilvēku.
Galvenie personiskie izaicinājumi: pārlieka orientācija uz attiecībām kamdēļ ir grūtības pateikt „nē” vai novilkt robežas un neiesaistīties par daudz. Pārāk lielā iesaiste un nespēja precīzi definēt padotajiem uzdevumus var novest pie pārstrādāšanās un vilšanās padotajos- jo „viņi nenovērtē manu ieguldījumu.”
Attīstības ceļš: iemācīties lūgt un saņemt apkārtējo palīdzību. Atpazīt savas vajadzības, pirms tās tiek piedēvētas apkārtējiem un nekavējoties īstenotas.
Izcilnieks ar Sasniedzēja potenciālu. -3.eneatips.
Vadīšanas stils: vislabākais.
Personiskais fokuss: konkrēts un izmērāms mērķis, efektivitāte
un produktivitāte, koncentrēšanās uz to, kas ir uzdevums.
Galvenie personiskie izaicinājumi: pārlieka orientācija uz konkurenci un risku mērķa vārdā. Tas
var novest pie tuneļveida dzīves, kurā ir tikai darba mērķi, kas savukārt noved
pie pārstrādāšanās un personiskās dzīves kolīzijām.
Attīstības ceļš: iemācīties būt pilnīgi patiesam
ar sevi un apkārtējiem. Pārstāt tēlot citu.
Traģiskais romantiķis ar Individuālista potenciālu- 4.eneatips.
Vadīšanas stils: unikālās personības spēks
Personiskais fokuss: sava iekšējā pieredze, sevis izpausme unikālā un speciālā veidā, sekošana ideālam.
Galvenie personiskie izaicinājumi: pārāk intensīvas emocijas un atkarība no garastāvokļa, pārāk lielas nozīmes piešķiršana emocijām, pārāk liels jūtīgums un izvairīšanās. Kas var rezultēties ar nespēju vadīt padotos un pārvaldīt procesus no saimnieciskuma viedokļa.
Attīstības ceļš: uztvert, ka viss visapkārt ir vienlīdz vērtīgs. Piefiksēt mirkļus, kad rodas ilgas pēc tā, kā tieši šajā brīdī šeit nav. Atbrīvoties no pagātnes un ļauties tagadnei.
Norobežotais ar Viedā potenciālu- 5.eneatips.
Vadīšanas stils: eksperta statuss
Personiskais fokuss: intelektuālais līmenis, objektivitāte, analītiskums, privātums, neatkarīga darbošanās.
Galvenie personiskie izaicinājumi: atšķirtība, attālināšanās vai atstatums, pārlieka neatkarība, grūtības iesaistīt pārējos un pārlieks uzsvars uz mentalitāti. Kas viss var novest pie darbinieku nespējas uztvert vadītāja vēstījumu, un attiecīgi saprast, kas tieši no viņiem tiek sagaidīts un kāpēc.
Attīstības ceļš: devīga dalīšanās ar resursiem un sevi pašu. Prasmes būt spontānam un nesagatavotam.
Skeptiķis ar Lojālista potenciālu- 6.eneatips.
Vadīšanas stils: līme, kas satur kopā komandu.
Personiskais fokuss: pamatīga iedziļināšanās, sadarbība, problēmu risināšana, risku novērtēšana, lojalitāte un neatlaidība.
Galvenie personiskie izaicinājumi: pārspīlēts raižpilnums, uzmanības-riska līdzsvars, atbalsta-izaicinājuma līdzsvars, domu un sajūtu projicēšana uz apkārtējiem.
Attīstības ceļš: atbrīvošanās no šaubām un uzticības attīstīšana. Uzticēšanās sev un ticēšana dzīves labvēlībai.
Epikūrietis ar Entuziasta potenciālu- 7.eneatips.
Vadīšanas stils: optimistisks entuziasts
Personiskais fokuss: jaunas idejas un nākotnes plānošana.
Galvenie personiskie izaicinājumi: impulsīvitāte un nefokusētība, izvairīšanās no sarežģītām tēmām, racionalizēšana, nespēja izsekot līdzi. Kas var novest pie padoto nespējas sekot līdzi vīzijām un centīgāko sekotāju izdegšanas.
Attīstības ceļš: būt „šeit un tagad”, neatkarīgi no tā, kāds šis moments ir. Izjust stāvokli, tā vietā, lai izskaidrotu to.
Izaicinātājs ar Līdera potenciālu- 8.eneatips.
Vadīšanas stils: spēks un stratēģija
Personiskais fokuss: lielās bildes domāšana, lielas lietas, cīņa, taisnība, uzvara.
Galvenie izaicinājumi: kontrolēšana, pieprasīšana, satraukšanās par lēnu tempu un nozīmīgu aktivitāšu trūkumu, tiekšanās visu pārspīlēt. Kā rezultātā vērtīgi, bet neatkarību alkstoši darbinieki var aiziet.
Attīstības ceļš: izveidotu saikni ar savu iekšējo ievainojamo pusi, kurā atrodas „maigās” emocijas. Skatīties uz situāciju daudz plašākā mērogā un saredzēt tajā dabīgu taisnīgumu.
Starpnieks ar Samierinātāja potenciālu- 9.eneatips.
Vadīšanas stils: diplomātija
Personiskais fokuss: konsensuss, iesaiste, pacietība, cieņa.
Galvenie izaicinājumi: neuzstājība, izvairīšanās no konfliktiem, neizlēmība, zema aktivitāte, pārāk liela piekrišana. Rezultātā efektivitātē ieinteresētie var pamest organizāciju, bet atlikušiem sāk darīt ko vēlas.
Attīstības ceļš: spēja „rīkoties tieši tagad”, precīzi un skaidri komunicēt ar apkārtējiem, pat tad, ja tas var novest pie konflikta. Būt harmonijā ar konfliktu, tā vietā, lai mēģinātu pār to gūt uzvaru.
*Tas, kas atšķir eneagrammu no daudziem citiem personību tipoloģiju veidiem ir personiskās izaugsmes iespējas, kuras top skaidras, noskaidrojot savu eneatipu. Tas ir kā iegūt ceļa kārti uz sevis labāko versiju.
Foto avots: https://pixabay.com/illustrations/businesswoman-executive-download-617134/
Eneatipi. Devītais VS Pirmais.
Eneagrammas zinību
pielietojums ir visnotaļ plašs. Ja sākotnēji to apguva šaurs izcili atlasīti
personu loks, lai veicinātu personisko izaugsmi, tad mūsdienās eneagrammas
studijas ir pieejamas ikvienam interesentam gan personiskās, gan profesionālās
dzīves uzlabošanai. Attiecības un sadarbība attiecas uz abām šīm jomām.
Atšķirībā no daudzām citām personību tipoloģijām, eneagramma nenovelk stingras
robežas, kurš eneatips ar kuru drīkst vai nedrīkst veidot attiecības. Drīzāk
otrādi, nereti eneagramma pat rekomendē sameklēt eneatipu, kurš savā ziņā ir
pretējs, lai apgūtu kādu sev svarīgu uzvedības paradumu. Nereti tas notiek
neapzināti, tomēr, pārzinot eneagrammu, to var darīt apzināti. Piedāvāju
personisku pieredzi kādas sadarbības anatomijā no sava, Devītā eneatipa skatu
punkta. Savukārt pretējo skatu punktu varat lasīt manas kolēģes rakstā.
Savu kolēģi, Pirmā eneatipa pārstāvi, pazīstu kopš 2009.gada, vēl labu laiku pirms iepazinu eneagrammu. Mums ir bagātīga attiecību pieredze. Abas esam studējušas koučingu, abas esam iepazinušas eneagrammu un aktīvi to pielietojam gan profesionālajā, gan privātajā dzīvē.
Kopīgais un atšķirīgais
Devītais un Pirmais eneatipi eneagrammas simbolā atrodas blakus, un pārstāv vienu intelekta centru- ķermenisko intelektu. Šī iemesla dēļ ir daudz lietu, kuras ir kopīgas, tomēr ir arī dažas būtiskas atšķirības:
- abiem šiem eneatipiem svarīga tēma ir robežas, ar kurām katram tomēr savas attiecības. Pirmajam eneatipam ir raksturīgi pārlieku stingri turēt sevi savās robežas, bet Devītajam ir raksturīgi turēt mierīgumu apkārtnē. Nereti tas notiek saplūstot ar apkārtni un apkārtējiem.
- abiem šiem eneatipiem robežu jautājums ir cieši saistīts ar cieņu. Ja robežas tiek pārkāptas, tas tas tiek uztverts kā necieņas izrādīšana. Ja Pirmais eneatips apzinās uzreiz šos pārkāpumus, tad Devītajam eneatipam vajag laiku, lai saprastu, ka viņu robežas ir pārkāptas.
- abu šo eneatipu atslēgas emocija ir dusmas, ar kuru katrs pēc saviem ieskatiem mēģina tikt galā. Pirmais eneatips tās apzinās, tomēr pauž tās tikai atbilstoši morāles normām, savukārt Devītais eneatips tās noliedz un maksimāli cenšas tās apspiest.
Situācijas un skaidrojumi
Tikšanās
Reiz vienojāmies tikties noteiktā vietā un laikā.Par spīti tam, ka es regulāri kavēju, uz šo tikšanos es ierados krietni ātrāk. Kāpēc? Iepriekš mana kolēģe bija izteikusies par sava laika vērtīgumu un to, cik svarīgi ir ievērot cieņu pret cita laiku.
Telefona sarunas
Nereti, ieturot maltīti, saņemu telefona zvanu no kolēģes. Visbiežāk, es, pirms zvana pacelšanas, ātri sakošļāju un noriju, to, kas man mutē. Ir pat bijis, kad izspļauju tikko nokosta ābola gabalu. Tā rīkojos, jo reiz viņa man pastāstīja, cik ļoti viņu kaitinot cilvēki, kuri ēdot runā pa telefonu. Doma, ka varētu nepacelt telefonu, man pat neienāk prātā.
Kopīga piedāvājuma veidošana
Ir bijušas reizes, kad esam veidojušas kopīgus piedāvājumus. Idejas tiek kopīgi apspriestas un veidots piedāvājums, sadalot katras atbildības zonas. Manā pārziņā ierasti ir dizains un tehniskais izpildījums, bet kolēģes pārziņā struktūra un detaļu slīpēšana. Ik reiz, esmu ķērusi sevi pie domas, ka pārāk liela daļa laika tiek veltīta piedāvājuma detaļu slīpēšanai, attēlu un bilžu bīdīšanai pa labi, pa kreisi, augstāk vai zemāk. Un, ik reizes, kādā mirklī esmu nonākusi līdz jautājumiem pašai sev: „Kāpēc es to daru? Kāpēc man ir jācenšas panākt perpendikularitāte vai paralelitāte? Kāpēc man ir jāpilda kāda norādījumi? Labi taču ir tāpat!” Dusmas. Mani lēnām ir pildījušas dusmas. Tomēr darbu esmu turpinājusi pildīt. Tiesa gan, lēnāk.
Ko par to saka eneagramma?
Devītā eneatipa pārstāvji prot lieliski pielāgoties otrā cilvēkā svarīgākajām vērtībām. Viņi var pat tās ar laiku uztver par savām. Tas ir iemesls, kāpēc Devītā eneatipa pārstāvji lieliski iekļaujas komandā, plūst līdz ar citu mērķiem. Tā viņi ilgu laiku var darboties, pie tam gana produktīvi. Tomēr ar laiku nāk apskaidrība un sāk parādīties pretestība. Skaidri un gaiši pateikt, ka visu to darīt negribas, nav iespējams, jo devītā eneatipa- prāt tas ir īsākais ceļš konfliktu. Tāpēc nekas netiek teikts. Bet pretestība turpina rūgt, līdz sasniedz dusmu līmeni. Iestājoties noteiktam dusmu līmenim, ieslēdzās nākamais pretošanās veids- pasīvā agresija.
Aprakstot Devītā un Pirmā eneatipu sadarbību, interesantu salīdzinājumu min eneagrammas konsultants M.Goldbergs (ASV): „Perfekcionisti vieninieki cenšas kontrolēt upes plūsmu ceļot dambjus un aizsprostus. Mediators devītnieks dodas līdzi plūsmai”, ko savā ziņā arī aprakstīju mūsu savstarpējo attiecību pieredzē. Kolēģe ir bijusi tā, kas strukturējusi jebkuru no mūsu kopīgajām darbībām ar „dambjiem” un „aizsprostiem”, bet es esmu plūdusi savā plūdumā līdzi viņas veikumam.
Šajā kopīgajā pieredzē esmu gana daudz ko mācījusies un, nereti, veicot, kādas darbības, sev vaicāju: „Kā rīkotos viņa?”. Tas, ko esmu mācījusies un kas man ir bijis noderīgi:
- rīkoties proaktīvi;
- fokusēties;
- deliģēt uzdevumus profesionāļiem;
- pieprasīt kvalitatīvi izpildītu darbu no citiem;
- atzīt un labot savas kļūdas nekavējoties.
Apzinos, ka šajā jomā man ir vēl kur augt un attiecības šai ziņā ir vislabākais skolotājs. Ko arī novēlu mums visiem- apzināties.
Eneagramma tam ir lielisks palīgs!
Photo © Nigel Brown (cc-by-sa/2.0)
Eneatipi. Pirmais VS Devītais.
Eneagramma ir strukturēta mācība, kas dod ieskatu par to, kas ir eneatipi, jeb personības tipi, un eneagramma iedala tos deviņās grupās. Šajā sistēmā personības tipi ir ne tikai horizontāli izprotami, analizējot cilvēku prasmes un spējas, bet arī vertikāli izprotami, novērtējot viņu emocionālo inteliģenci, un dodot ieskatu par cilvēkam piemītošajiem dzīves attieksmes principiem.
Atšķirībā no citām tipoloģijām (piem. horoskopiem, numeroloģijas utml), eneagramma nenovelk robežas, kurš eneatips kuram ir/ nav piemērots vai ar kuru drīkst/nedrīkst veidot attiecības. Otrādi, eneagramma pat rekomendē meklēt pretēju personības tipu, lai apgūtu nepiemītošu, bet sev svarīgu kompetenci. Tāpēc dalos ar personisku pieredzi no sava personības tipa skatu punkta.
Kā personības tipi redz viens otru?
Kaut kā tā dzīvē ir sanācis, ka daļa man svarīgo un vērtīgo cilvēku, kas dzīvē ir apkārt, ir devītais personības tips. Un tāpēc esmu aizdomājusies, vai mēs piesaistām otru cilvēku ar savu esību un uzvedību, vai otrs cilvēks mums tiek “dots” tāpēc, lai mācītos. Jo, visu deviņu personības tipu vidū ir daži, kurus spēju pieņemt tādus, kā tie ir; daži ar kuriem labprāt sadarbojos un eju uz mērķi, un daži, kurus labāk redzu ejam, kā nākam.
Kopīgais un atšķirīgais
Pirmais un devītais personības tips eneagrammas simbolā atrodas blakus un pārstāv vienu intelekta centru – ķermeņa intelektu. Šī iemesla dēļ ir daudz kopīga un ir iespējams labi saprasties, tomēr ir ļoti būtiskas atšķirības:
- Abiem svarīgas personiskās robežas. Pirmais stingri tur un kontrolē pats savas robežas, bet devītajam svarīgi, lai viņa apkārtnes robežās būtu miers un saticība, kas īsti nav pieņemams Pirmajam, jo “visu pasauli mīlēt nav iespējams”.
- Abiem robežas ir saistītas ar cieņu. Ja tās tiek pārkāptas, to uztvers kā necieņas izrādīšanu. Ja pirmais uzreiz sajūt robežpārkāpēju un uz to reaģē asi, kā kaujas laukā, aizstāvoties, tad devītais pēc laika pats izzūd no vides, kurā nerespektē viņa robežas.
- Abu personības tipu atslēgas emocija ir dusmas. Ja Pirmais tās apzinās, tad mēdz izmantot kā savu resursu, savukārt devītais tās apspiež, nepauž un… ar to kļūst galēji neciešams Pirmā acīs.
Komunikācija un saskarsme
Pirmais instinktīvi jūt, ka devītais var darīt “viņa dēļ”. Tomēr, viņš neprot ar devīto sarunāties – pirmajam, kad tas “nedod ar cirvi pa pieri” ir tendence “dot mājienus”, jo viņš “cenšas būt pareizs un pieklājīgs”. Savukārt devītajam ir iedzimts talants nedarīt to, ko var nedarīt, ja vien nepasaka tieši… Rezultātā pirmais var radīt konfliktu no pilnīgi nekā, jo nesaprot, kā Devītais var nesaprast “skaidri domātu miglainu mājienu”. Ja izdevies atrast piemērotu komunikāciju, sadarbība veidojas veiksmīga, kaut gan Pirmo nepamet sajūta, ka viņš kopā ar Devīto dedzina motoru turot uz pārāk zemiem apgriezieniem.
Solījumi un saistības
Pirmajam dotais vārds ir svēts, un manā dzīvē neviens Devītais vēl nav atļāvies šo bausli attiecībās ar pirmo pārkāpt, jo Devītais respektē otra vērtības un vajadzības.
Sarunas un sarakste
Pirmajam nav problēma piezvanīt. Un zvanīt ir ērtāk, jo tā ir ātrāk! Pirmais pat nepamana, ka Devītajam ir problēma piezvanīt – ņem un zvana viņam, ja viņam vajag! Tomēr, ja man zvana man tuvie Devītie, iedegas sarkanā lampiņa “Noticis ir kaut kas bezgala svarīgs”. Sasmaidos, kad mana kolēģe, ar kuru kopā studējām gan koučingu, gan eneagrammu, un abas principā zinām, kas ar mums notiek, paceļot manu kārtējo zvanu, kaut ko fonā murrā, jo saprotu, ka visdrīzāk esmu iezvanījusies nelaikā, bet viņa neatteiks sarunu, lai saglabātu savu un, jā, manu mieru. Tomēr, ja viņa necels, atkārtoti vairs nezvanīšu. Tāpat necels. Robežas.
Sadarbība vai pretdarbība
Pēc dabas pirmais ir sekundārais līderis, un, 1) ja nav primāro līderu (3., 7. vai 8. personības tipi), un, 2) ja pārzina tēmu (kļūdīties nav pieļaujams!), tad organiski uzņemas līderību. Tā esmu darījusi visi savu apzināto dzīvi. Tagad apzināti ļaujos savas kolēģes iniciatīvai, jo kaut kā ir nācies pieņemt, ka arī citi var “darīt pareizi pēc saviem ieskatiem”. Visgrūtākais šajā procesā ir kolēģi “nelabot”. Es cenšos. Kas no tā sanāk, var izlasīt te. Šajos procesos laikam jau pirmo reizi dzīvē tā pa īstam sapratu, ko nozīmē sadarbība, uz ko aicina Devītais, nevis konkurence, uz ko tendēts Pirmais.
Ko par to saka eneagramma?
Pirmā personības tipa pārstāvjiem ir grūti (neiespējami) pielāgoties otra cilvēka pasaules kārtībai, jo viņam ir pašiem sava kārtība. Viņš neapzināti cenšas savu sistēmu uzstiept citiem. Tāpēc nekonfliktējošais Devītais, kurš, mīļā miera dēļ, Pirmajam varētu būt labs modelis savas kleitas pielaikošanai, ir labs partneris. Tomēr, Devītā augstā pašcieņa atļauj ar sevi “izrīkoties” līdz viņam vien zināmajai robežai. Pirmajam svarīgi apzināties, ka kleitu tas dabūs gatavu, bet cilvēku (Devīto) pazaudēs, ja nemainīs ierasto rīcības paternu. Jo tieši Devītais ienes Pirmā pasaulē to mieru, pēc kura tas, cīnoties pats ar sevi, tik ļoti alkst.
Ļoti personīgi
Ir bijis posms, kad nācās pārdomāt visu dzīves jēgu. No vienas daļas cilvēku es aizbēgu, jo nebija pieņemami padomi. No otras daļas es paslēpos, jo nevēlējos neko skaidrot. Trešajai daļai neatgriezeniski nodedzināju visus piekļuves tiltus, jo tie, atbilstoši savam personības tipam, pārkāpa jebkuras manas robežas. Un vienīgais, kas mani pieņēma tādu, kāda esmu, neko nejautāja, neuzbāzās, bet vienkārši bija, tas bija Devītais. Kolēģei pašai tajā laikā bija savs lielais dzīves notikums. Un viņa nekad man nav ne atgādinājusi, ne pārmetusi, ka manis toreiz nebija. Beznosacījuma pieņemšana, tas ir tas, kas Pirmajam jāmācās no Devītā, lai pārstātu cilvēkus šķirot pēc savas sistēmas.
Ko Pirmajam mācīties no Devītā?
Ne reti veicot, kādas biznesa darbības, sev vaicāju: „Kā rīkotos mana kolēģe?”, un diezgan bieži piezvanu viņai “tāpat vien, parunāt”. Sarunas laikā notiek ne tikai verbāla informācijas apmaiņa, bet arī enerģētiska pārskaņošanās (nomierināšanās), pēc kuras es atļaujos:
- Nerīkoties proaktīvi, nogaidīt, novērot kā lietas atrisinās pašas no sevis;
- Apzināti atļaut sev darīt neko, izzust, ja man kaut kas nepatīk;
- Darīt, tad, kad es izvēlos, nevis tad, kad atkal kādam vajag “tūlīt un uzreiz!”;
- Klusēt, neatbildēt, jo dažkārt bezreakcija ir spēcīgāka par reakciju;
Tas, kā šo tandēmu es nosauktu un ieviestu eneagrammas mācībā ir Perfektais Miers.
Raksta autore: Elita Kazaine
Intro- un ekstravertība no eneagrammas skatu punkta
Terminus introversija un ekstraversija populārus padarīja
Kārlis Gustavs Jungs (šveiciešu psihiatrs) ar sava darba "Psiholoģiskie tipi" uzrakstīšanu. Ja viņa sākotnējā šo terminu interpretācija skāra
psihisko enerģiju, tad vēlāk, daudzi citi, ar personības tipoloģiju aizrāvušies
speciālisti, ar to saka saprast mentālo
enerģijas izlietojumu vai fiziskās dzīves izpausmes.
Tā, kā eneagrammas viena no izpratnēm ir personību
tipoloģija, tad bez intro- un ekstraversijas jautājuma apskatīšanas neiztikt.
Pēc eneagrammas teorijas:
- klasiski ekstravertie ir asertīvās triādes eneatipi 3., 7.un 8;
- klasiski introvertie ir izvairīgās triādes eneatipi- 4., 5.un 9.;
- savukārt par atlikušajiem atbilstošas triādes eneatipiem- 1., 2.un 6. eneagrammas teorijā nav viennozīmgu atbilžu par to intro- vai ekstravertību. Tie spēj būt gan vienā , gan otrā intro-ekstravertības skalas polā.
Tas ir pirmajā acu uzmetienā. Vispārinot. Bet, kā zināms,
eneagrammas teorija mēdz skatīties dziļāk, skaidrot nianses un to cēloņus.
Tieši tādēļ ir iespēja gūt skaidrību par atsevišķiem ekstra- un introvertības
līmeņiem.
- Attīstības līmeņi. Jau augstāks konkrēta eneatipa attīstības līmenis, jo līdzsvarotākas paliek viņa izpausmes. Klasiski asertīvie (3., 7.un 8) ir spējīgi ieklausīties sevī un citos, klasiski izvairīgie (4., 5.un 9) top spējīgi iesaistīties sabiedriski nozīmīgās aktivitātēs un paust savu viedokli.
- Spārni. Šeit gluži tāpat kā ar eneatipu, būtu jāņem vērā, ka viens, otrs vai neviens spārns ir ģenētiski iekodēts. Tas, ko mēs varam katrs darīt, apzināt savu spēcīgo spārnu un skatīt, kā varam attīstīt to, kurš nav tik spēcīgs . Vai attīstīt abus, ja nav spēcīgs neviens no tiem. Atsevišķiem eneatipiem spārnu dēļ uzvedība var būt stipri introvertāka (piem.8. ar 9.spārnu, 3.ar 4.spārnu, 7.ar 6.spārnu, 6.ar 5.spārnu) vai ekstravertāka (pie. 4. ar 3.spārnu, 2.ar 3.spārnu, 6.ar 7.spārnu, 8.ar 7.spārnu, 7.ar 8.spārnu).
- Instinkti. Tā ir tēma, kas ir gana plaši pētīta gan no eneagrammas teorētiķu viedokļa, gan no citu psiholoģijas tēmu pētnieka viedokļa. Kāpēc? Jo tā skar klasisku psiholoģijas tēmu: kādu ietekmi uz mums ir atstājis bērnībā piedzīvotais. Tādējādi bērni, kuri bērnība ir piedzīvojuši kāda sev būtiska tuvinieka zaudējumu, visbiežāk būs ar pašsaglabāšanās instinktu, kas ved introvertības virzienā pat 3., 7.un 8.eneatipu pārstāvjus. Savukārt, ja bērnība ir pavadīta kuplā pulciņa ļaužu, tad visbiežāk attīstīsies sociālais intelekts, kurš savukārt ved ekstravertības virzienā arī 4., 5.un 9.eneatipa pārstāvjus.
Nobeidzot šo īso ieskatu tēmā, vēlos
piebilst, ka es esmu tās pieejas piekritēja, ka mūsu būtība ir meklējama vienā
vai otrā intro-ekstraversijas skalas polā, bet dažādu apstākļu ietekmē gan apzināti, gan neapzināti mēs varam
pārvietoties pa šo skalu un vairāk vai mazāk pastāvīgi atrasties cita punktā.
Mēs varam un spējam mainīties un tas ir
izcili!
Foto autors Antonis Lamnatos
P.S. Savu devumu pārmaiņu
aktivizēšanā sniedzu, vadot eneaIZAUGSMES klubu. Tās ir ikmēneša nodarbības
personiskai izaugsmei. Laipni aicināti pievienoties!
CEO izdegšana
Nesen, gatavojoties līderības izpētes semināram, nejauši uzgāju google meklētājā vārdu salikumu "CEO burnout". Ieskatoties, kas gan zem šī vārdu salikuma atrodams, uzgāju Šveices klīniku, kur par nieka 65 000 eur nedēļā ir iespējams anonīmi atkopties no "CEO burnout". Tēma, par kuru maz runā. Tiesa, veiksmes kulta sabiedrībā izdegšana ir kā stigma. Man kļuva interesanti un tamdēļ nolēmu šo tēmu paskatīt no eneagrammas skatu punkta.
Stress
Izdegšana nenotiek uz līdzenas vietas. Tas ir process, kuram ir sākums un beigas. Un te nemaz nav tik viegli pateikt, kas sākumam ir pie vainas. Tomēr viens ir skaidrs- kaut kur visur šajā procesā ir atrodams arī stress. Kā zināms, stress nav tas, kas nogalina. Tomēr stress arvien biežāk tiek minēts, kā iemesls veselības problēmu saasinājuma un tam sekojošu slimību iemesls. Kas tur īsti slēpjas? Un kāpēc vienu iedzīvotāju daļu stress ietekmē, novedot izdegšanā, bet otru- nē. Taisnību sakot, atbilde meklējama vārdā "ietekmē". Kas ietekmē vienu, neietekmē otru. Vēl vairāk, ja kāds cilvēks ir apzinājies savus stresorus un dara visu, lai mazinātu to ietekmi, tad tas var turpināt dzīvot "ilgi un laimīgi".
Stresori
No eneagrammas skatu punkta ir 9 slēptās motivācijas, kas virza mūsu dzīvi. Protams, arī līderi nav izņēmums. Arī viņus vada katru sava motivācija un atkarībā no tā, cik lielā mērā tā ir apzināta, var prognozēt, cik lielā mērā līderis taps pakļauts izdegšanai. Kādi stresori ir aktuāli katram no motivācijas veidiem, par to arī turpmākajā bloga daļā.
1.eneatips. Perfekcionists ar Reformatora potenciālu.
Kā vadītāji fokusējas uz uzlabojumiem, darba maksimāli perfektu paveikšanu, ētisko principu ievērošanu un augstu standartu piemērošanu. Pie izdegšanas noved nevērība pret sekojošiem stresoriem:
- Darbs vidē, kur trūkst cieņas un godīguma.
- Tiekšanās obsesīvi- kompulsīvi attiekties pret uzdevumiem
- Vainas sajūta par brīdi atpūtai un neproduktīvu rīcību.
- Grūtības deliģēt un uzticēties tam, ka citi darbu paveiks labi.
- Nesaudzīgs iekšējais kritiķis.
2.eneatips. Aprūpētājs ar Palīga potenciālu.
Kā vadītāji fokusējās uz vēlmi izpatikt, veidot attiecības, stratēģiski atbalsta citus, padarot sevi par nozīmīgu un iedvesmojošu cilvēku. Pie izdegšanas noved nevērība pret sekojošiem stresoriem:
- Darbs vidē, kur tiek pieprasīts rezultāts par jebkuru cenu
- Grūtības noteikt robežas un pateikt "nē".
- Kalpošana bez ierobežojuma
- Savu vajadzību neapzināšanās
- Pārspīlēta empātija un līdzjūtība
3.eneatips. Izcilnieks ar Sasniedzēja potenciālu.
Kā vadītāji ir lieliski projektiem ar konkrētu un izmērāmu mērķi. Viņi ir efektīvi un produktīvi un par katru cenu ir svarīgi saglabāt veiksmīga sasniedzēja tēlu, kas faktiski arī ir galvenais izdegšanas iemesls. Pārējos iemeslus skatīt zemāk:
- Meklē sasniegumus savas vērtības celšanai
- Darbaholisms
- Zaudē sevi tiecoties pēc statusa un mērķu īstenošanas
- Ļauj ciest attiecībām no nevērīgas izturēšanās
- Ir grūtības samazināt ātrumu un vienkārši būt .
4.eneatips. Traģiskais romantiķis ar Individuālista potenciālu.
Līderi, kuri fokusējas uz savu iekšējo pieredzi, vēlas sevi izpaust tā, lai citi tos uztver un kā unikālus un speciālus. Lieliski, ja ir jāpierāda par katru cenu. Un ne tikai šis iemesls var novest pie izdegšanas:
- Strādāt vidē, kur neatbilst jūsu patiesajam es
- Ir pārāk pārāk jūtīgi pret kritiku, izjūt kaunu par kļūdām.
- Ir pārāk pakļauti garastāvokļa maiņām, melanholijai, depresijai.
- Mēdz ļoti ātri vilties sasniegumos, apstākļos un cilvēkos
- Ļauj emocijām stāties ceļā uzdevumiem, nav disciplinēti.
5.eneatips. Norobežotais ar Viedā potenciālu.
Līderi, kuriem komfortablāk ir darboties intelektuālā līmenī (pretēji emocionālajam), ir objektīvi, analītiski, privāti, patīk darboties neatkarīgi. Viņu galvenie stresori ir:
- Darba vide, kas prasa pēc intensivas mijiedarbības ar kolēģiem vai klientiem.
- Ir jāatrodas trokšņainā, rosīga vidē
- Jūtas intelektuāli stagnējoši, pildot rutīnas darbus
- Izvairas no emocionāla satura jautājumu risināšanas
- Aizņemtība ar „Ja nu...” raizēm un šausmu pilnām domām.
6.eneatips. Skeptiķis ar Lojālista potenciālu.
Līderi, kuri vada pamatīgi iedziļinoties. Uzmanības lokā ir sadarbība, problēmu risināšana, risku novērtēšana, lojalitāte un neatlaidība. Un viņu stresori ir sekojoši:
- Izcili mainīga un strauja darba vide, kas prasa tūlītējus lēmumus.
- Pārstrādāšanās, lai pārsniegtu gaidas
- Raizes par visu
- Fokusēšanās uz problēmām iespēju vietā
- Turpina saglabāt lojalitāti arī tad, ja situācija ir varen slikta
- Neskaidra situācija (jebkuras pārmaiņas ir sarežģītas)
- Pārdzīvo šaubas (jebkuršs lēmums tiek pārcilāts atkal un atkal)
7.eneatips. Epikūrietis ar Entuziasta potenciālu.
Līderi, kas fokusējas uz jaunu ideju un nākotnes plānošanu. Lieliski start-up kompāniju vadītāji līdz zināmam mirklim. Viņu izdegšanu sekmē sekoši stresori:
- Darba vide, kurā valda rutīna.
- Nepacietība un piedzīvojumu meklēšana var novest pie impulsīviem lēmumiem, riska uzņemšanās.
- Izklaidība daudzo projektu starpā
- Vilšanās tagadnē, fokusēšanās nākotnē.
- Izvairīšanas no īstajām problēmam, raizēm, uzturot sevi aizņemtībā
8.eneatips. Izaicinātājs ar Līdera potenciālu.
Tie, par kuriem mēdz sacīt: "Dzimuši līderi". Tiem piemīt lielās bildes domāšana iepretīm detaļu izcelšanai. Patīk redzēt, kā notiek lielas lietas, ar vieglumu konfliktē un konfrontē. Viņu stresori:
- Darba vide, kas prasa nemitīgi atskaitīšanos un rīcības saskaņošanu.
- Pārstrādāšanās, pārspēj veselības limitus.
- Nonāk konfliktu un spēkošanās radītās komplikācijās.
- Nemeklē palīdzību, jo nevēlas izrādīt vājums
- Uzņemas riskus, kas izjauc finansiālo stabilitāti .
9.eneatips. Starpnieks ar Samierinātāja potenciālu.
Visbiežāk par līderiem kļūst nejaušas sakritības rezultātā. Piemīt diplomātiskas vadības stils, prot panākt konsensusu, iesaistīt. Ir pacietīgi, ciena citus, bet aizmirst par sevi. Viņus pie izdegšanas noved:
- Darba vide, kurā valda "uzvara par katru cenu" gars.
- Citu vajadzības, intereses un izvēles tiek uzskatītas par prioritārām
- Nespēja sevi aizstāvēt konflikta situācijās .
- Nezin, ko vēlas pats
- Prokrastinācija, bēgšana no realitātes
- Savas vērtības pazemināšana, par lētu sevi pārdod.
Iepazīstot stresorus, loģisks top jautājums, ko ar to visu darīt? Jā. Atbilde ir pavisam vienkārša: "Strādāt pie tā, lai mazinātu to ietekmi." Kā? Visiem iespējamiem veidiem. Skatīt, kas ir labojams strādājot pašiem ar savu prasmju izkopšanu, un, kas ir labojams, mainot ārējos apstākļus. Dzīvot ilgi un laimīgi ir iespējams, ja vien padarīsiet to par tikpat neapzinātu paradumu, kā tos, ar kuriem nupat iepazināties.
Laimīgi!
Foto credit: Sari Montag (Flickr)
Eneatipu bioķīmija 2. Neiromediatori.
Serotonīns, dopamīns un noradrenalīns ir ķīmiskas vielas, kas veidojas dabiski mūsu ķermenī sintezējoties olbaltumvielām., un spēlē svarīgu lomu katra mūsu emocionālās labklājības veidošanā. Pastāv uzskats (it kā Japānā ir veikts pētījums, kas to apliecina, tomēr tā arī neesmu atradusi atsauci uz tā oriģinālu), ka šo trīs vielu līmeņu kombinācijas ir saistītas ar eneatipu. Respektīvi- ja veiktu bioķīmisko analīzi- varētu noteikt eneatipu. Vai arī otrādi- zinot eneatipu, prognozēt, kāds ir šo konkrēto vielu līmenis. Gluži kā jautājums par vistu un olu- kura tad īsti bija šīs ķēdītes aizsācēja. Ieskatieties, kas tās ir par vielām...ko tās ietekmē, kā izpaužas to ietekme un domājiet paši- ir tur meklējama saistība, vai nē. Iespējams, pat, ka atradīsiet veidu, kā izvairītes no tā stāvokļa, kuru eneagramma dēvē par fiksāciju, bet kristīgā pasaule- par grēku.
Dopamīns (dofamīns)
ir- hormons un neiromediātors, kurš sintezējas virsnieru serdes neironu šūnās vielmaiņas procesā. Stāsta, ka šis hormons esot vairāk atrodams vīriešu organismā un nereti to pat dēvē par vīrišķības hormonu. Šī hormona ietekmē cilvēki spēj būt fokusēti, mērķttiecīgi un tiem piemīt augsta koncentrēšanās spēja (svarīgi mācību procesam), rada patīkamas sajūtas, tas piedalās kustību kontrolē, tam ir stimulējošs efekts un tas spēcīgi ietekmē vielmaiņu (mākslīgi sintezēts tas pat tiek piedāvāts kā tievēšanas līdzeklis). Šim hormonam piemīt spēja mobilizēt organismā esošos enerģijas krājumus, kā arī regulēt informācijas plūsmu dažādās ķermeņa daļās. Dopamīns ietekmē arī lēmuma pieņemšanas procesu.
Kā jau minēts,dopamīns ir viens no labsajūtas hormoniem (atkarības hormons- ir vēl viens tā nosaukums), šī vielas koncentrācija smadzenēs pieaug, kad cilvēks ir iemīlējies un pēkšņi spēj izjust ar prātu nekontrolējamas emocijas- kaisli , iekāri. (iespējams, ka 8. eneatipa fiksācija- iekāre parādās paaugstināta dopinamīna ietekmē)
Vikipēdījā stāstīts, ka ir pieradīta dopamīna līmeņa saistība ar intro- vai ekstra-vertību. Introvertiem šis līmenis ir zemāks, bet ekstravertiem šis līmenis ir augstāks (visa cita starpā 3.,7.,8. eneatipa pārstāvjus mēdz dēvēt par ekstravertajiem eneagrammas tipiem, bet 4.,5.,9. mēdz dēvēt par introvertajiem eneagrammas tipiem- attiecīgi tiek prognozēts arī šo tipu dopamīna līmenis). Atsauci par dopamīna līmeņa izmaiņām un rakstura iezīmēm atradu arī Sūzanas Keinas grāmatā "Klusie ūdeņi. Introverto spēks ekstravertajā pasaulē.", kur ir atsauce uz vairākiem pētījumiem, kurā pierādās, ka ekstravertiem dopamīna izdale smadzenēs noteik aktīvāk, nekā introvertiem. Kā rezultātā introverti mazāk pakļaujas priecīgam satraukumam- emocionālais satraukums nav tik spēcīgs, lai pieliktu milzu pūliņus kaut kā sasniegšanai. Ir pat viens pētījums, kurā atklāja dopamīna izdali regulējoša gēna variantus, kas ir saistīts ar finanšu riska uzņemšanos.
Šī hormona trūkums mēdz izraisīt redzes traucējumus. Tā, kā dopinamīna daudzums nosaka cilvēka aktivitāti- tad tā trūkuma gadījumā var novērot arī to, ko mēdz dēvēt par slinkumu, neizlēmību (iespējams, ka 9.eneatipa fiksācija- slinkums notiek pazemināta dopinamīna ietekmē. Kā iepriekš minēts dopinamīna līmenis kāpj kustoties, tāpēc tikko cilvēks pārvar "slinkumu" un sāk kustēties, tad šīs hormons izstrādājas vairumā un pieaug labsajūta. Līdzīgs mehānisms tiek aprakstīts arī 9.eneatipa fiksācijas pārvarēšanā)
Savukārt tā pārmērīga koncentrācija - uzmanības deficīta sindromu un hiperaktivitātes sindromu. Dabiskā veidā dopāmina līmenis kāpj kā atbilde uz mentālu vai fizisku kairinājumu, tamdēļ ir cilvēki, kuriem labāk padodas koncentrēšanās uzdevumi pēc fiziskām aktivitātem.
Jebkādas dopamīna līmeņa neadekvātas svārstības var izraisīt fokusa zudumu- mēs varam pēkšņi aizmirst, kur nolikām atslēgas, aizmirst nupat izlasīto rindkopu, vai pavadīt dienu "sapņojošā" stāvoklī, nespējot pievērsties plānotajam uzdevumam.
Lai paaugstinātu dopinamīna līmeni- ieteicams:
1. Nodoties fiziskām aktivitātēm
2. Pavadīt laiku patīkamā sabiedrībā
3. Lietot vitamīnus ar magniju vai cinku (attiecīgos pārtikas produktus)
Noradrenalīns (norepinephrine)
ir virsnieru serdes hormons un neiromediātors, pēc uzbūves kateholamīns un to izdalīšanos regulē simpatiskā nervu sistēma. Tādi apstākļi kā spraigs fizisks darbs, bailes, sāpes, augstums var paaugstināt šī hormona līmeni. Noradrenalīns sašaurina asinsvadus un paaugstina asinsspiedienu, kā arī nosaka "cīnies- bēdz" refleksa izpildi. Tas ir atbildīgs par labu garastāvokli, realitātes adekvātu uztveri, koncentrēšanos, fokusēšanos un spēju motivēties, palīdz organismam paaugstināt vielmaiņu un mazināt apetīti. Noradrenalīna līmeņa pazemināšanās, garantē depresiju, skumjas, samazinātu spēju fokusēties un miega cikla problēmas (iespējams, ka skumjas un nespēja adekvāti uztvert apkārtni 4.eneatipa pārstāvjiem ir tieši zemā noradrenalīna līmeņa ietekmē). Paaugstināts noradreanlīna līmenis raksturīgs ar trīsām, roku, kāju un zoda trīcēšanu.
Lai paaugstinātu noradrenalīna līmeni- ieteicams:
1. Lietot vitamīnus ar augstu dzelzs, vara, mangāna,selēna un cinka saturu (attiecīgos pārtikas produktus)
2. Dzert kvalitatīvu zaļo tēju, kapumirtes uzlējumu
3. Iemīlēties
4. Smaržot, ierīvēties, karsēt rozmarīna un kadiķa ogu ēteriskās eļļas
5. Starp citu- viena kafijas tasīte no rīta varētu būt noderīga
Serotonīns
ir neiromediātors, kurš sintezējas gaišajā dienas laikā centrālajā nervu sistēmā un kādās īpašās gremošanas trakta šūnās. Sieviešu organisms to izdalot vairāk, kā vīriešu. Tas ir viens no spēcīgākajiem garastāvokļa, apetītes, sāpju un miega jutības noteicējiem organismā. Asinīs tas nonāk emocionālā saviļņojuma brīdī: smejoties, pēc seksa, garīgā pacēluma brīdī. Tas ietekmē arī gludo muskuļu saraušanos (asinsvadi un gremošanas trakts). Serotonīns slāpē ātras kustību reakcijas un tādējādi palīdz atbrīvoties un atslābināties. Līdz ar to cilvēka kustības kļūst mierīgas un līdzsvarotas (iespējams, tāpēc 9.eneatipa pārstāvji ir tik lēnīgi- jo serotonīnam netraucē citu neiromediatoru klātbūtne) Ir novērta sakarība, kad organismā ir zems D vitamīna daudzums, tad krīt arī serotonīna līmenis. Zems serotonīna līmenis raksturīgs cilvēkiem ar zemu pašvērtējumu. Augsts serotonīna līmenis ir raksturīgs līderiem un cilvēkiem, kuri ar sevi jūtas apmierināti. Sūzanas Keinas grāmatā "Klusie ūdeņi. Introverto spēks ekstravertajā pasaulē." ir minēts pētījums, kurā atklāts, ka cilvēki, kuriem atklāts serotonīna izdali regulējošs gēna varinats (pretēji iepriekš minētajām dopamīna izdali regulējošam gēna varianta) retāk uzņemas finanšu risku, bet ir gatavi lielākam riskam, ja ir lielākas izredzes uzvarēt. Serotonīna trūkums organismā izraisa tieksmi pēc saldumiem. sliktu garastāvokli, nogurumu, nespēku, vājumu, miega traucējumus un enerģijas zudumu, imūnisistēmas pavājināšanos, tam raksturīga impulsīva, nekontrolēta, izmisīga, agresīva un pat suicidāla rīcība. Paaugstināts serotonīna līmenis kļūst par stressa cēloni un trauksmes sajūtas iemeslu. Ja cilvēks raud, tad kopā ar asarām notiek atbrīvošanās no serotonīna. Tā, kā vīriešiem ar raudāšanu iet knapāk, tad liekā serotonīna radītais stress ietekmē tos ilgāk.
Lai paaugstinātu serotonīna līmeni- ieteicams:
1.Lietot olas, tītara un vistas gaļu, zivis, banānus, riekstus un pākšaugus - produktus, kas nodrošinās serotonīna līmeņa palielināšanos (organisms veido serotonīnu no aminoskābes tripofāna, kas ir šajos produktos);
2. Izvēlēties pilngraudu produktus - brūnos vai savvaļas rīsus, auzu pārslas, griķus, putraimus. Šie salikto ogļhidrātu produkti veicinās serotonīna veidošanos smadzenēs un mazinās stresu;
3. Ēst vairāk treknās zivis, piemēram, skumbriju, siļķi, lasi un sardīnes, kas satur omega-3 taukskābes, tās palīdzēs smadzenēm izmantot serotonīnu;
4. Smaržot lavandas un majorāna ēteriskās eļļas.
5. Izmantot iespēju uzturēties saulē, vai laikā bez saules, lietot D vitamīnu.
6. Dzert asinszāles tēju, lai noturētu serotonīna līmeni.
Eneatipu bioķīmija
Ik eneagrammas treniņā atskan jautājums: "Kā eneagramma ir saistīta ar... astroloģiju, numeroloģiju, socioniku,... jeb citiem vārdiem, sakot ar citām tipoloģijām?" Un laiku pa laikam nākas no auditorijas saklausīt atbildes: ''Jā, es pārzinu šo tēmu un varu teikt, ka tas ir saistīts sekojoši...". Bet šoreiz nevis par viena cilvēka pieredzes diktētu viedokli, bet mikroskopa izmantošanu, lai noskaidrotu eneatipu.
Šī ir Japānas pētnieku atklātā saikne (taisnību sakot, tā arī neatradu pētījuma oriģinālu, vien kādā mājas lapā izvirzītu teoriju, ka tā varētu būt, skat šeit>>, tomēr uz Japānu atsaucas raksta autori, no kuriem guvu iedvesmu sagatavot šo info latviski) starp dažādo neiromediatoru daudzumu mūsu smadzenēs un konkrētā cilvēkā eneatipu. Izrādās, ka katram konkrētajam eneatipam ir raksturīga konkrēta 3 neiromediatoru (serotonīns, noradrenalīns, dopamīns) līmeņu kombinācija.
Centri | Tipi | Serotonīns | Noradrenalīns | Dopamīns |
Ķermeņa centrs(Instinkti) | 8. tips | Zems | Zems | Augsts |
Ķermeņa centrs(Instinkti) | 9. tips | Augsts | Zems | Zems |
Ķermeņa centrs(Instinkti) | 1. tips | Neitrāls | Zems | Neitrāls |
Sirds centrs(Emocijas) | 2. tips | Augsts | Neitrāls | Neitrāls |
Sirds centrs(Emocijas) | 3. tips | Neitrāls | Neitrāls | Augsts |
Sirds centrs(Emocijas) | 4. tips | Zems | Neitrāls | Zems |
Galvas centrs(Prāts) | 5. tips | Neitrāls | Augsts | Zems |
Galvas centrs(Prāts) | 6. tips | Zems | Augsts | Neitrāls |
Galvas centrs(Prāts) | 7. tips | Augsts | Augsts | Augsts |
Serotonīna līmenis
- Pozitīvu uzskatu grupai (7,9,2) ir raksturīga ar augstu serotonīna līmeni.
- Kompetentā grupai (1,3,5,) serotonīns ir neitrālā līmenī.
- Emocionālās reaģēšanas grupai (4,6,8) serotonīns ir zemā līmenī.
- Racionālās pieejas (galvas centrs) pārstāvjiem (5,6,7) ir augsts noradrenalīna līmenis.
- Emocionālās pieejas (sirds centrs) pārstāvjiem (2,3,4) ir noradrenalīna līmenis ir vidējs.
- Instinktīvās pieejas (ķermeņa centrs) pārstāvjiem (8,9,1) noradrenalīna līmenis ir zems.
- Reaktīvās sociālās grupas pārstāvjiem (3,7,8) raksturīgs ir augsts dopinamīna līmenis.
- Tiem sociālās grupas pārstāvjiem, kuri ir ieraduši nopelnīt sociālās attiecības (1,2,6) raksturīgs ir vidējs dopinamīna līmenis.
- Izvairīgā sociālā stila pārstāvjiem (4,5,9) pārstāvjiem raksturīgs ir zems dopinamīna līmenis.
Info avots: http://www.ecoach.by/ennea-grammar/facts/medical#.Usbl000vtdw.facebook
Eneagrammas konsultants. Privāti.
Un, re! Nekam nebūs būt mūžīgam. Galu galā man devīze ir "ES MAINOS!". Tad nu pārmaiņas ir pienākušas arī šim rāmim- "es nesniedzu konsultāciju". Viss. Punkts. Ir atvērta jauna lappuse manā izpratnē par to, ko varu sniegt tiem, kam to patiešām vajag. Konsultāciju. Par jomu, kurā esmu apēdusi sāls pudu, notiesājusi grāmatu kalnus un izbaudījusi klātienes un attālinātās studijas. Par jomu, kurā regulāri konsultēju savus tuvos un tālos draugus, mirkļos, kad esmu "plecs, uz kā izraudāties". Par eneagrammu. Es beidzot esmu gatava sniegt eneagrammas konsultācijas. Jā. Un pateikties par to var kādam klientam, kurš mani uzaicināja uz sarunu. Gribot manu pakalpojumu. Sarunas turpinājumā noskaidroju, ko klients vēlas un paskaidroju, ko varu piedāvāt šajā sakarā- t.i. koučinga sesiju, kuras ietvaros palīdzēšu viņam rast detalizētu atbildi šim jautājumam. Klients piekrita un mēs tikāmies. Saruna man ierastajā manierē turpinājās precīzi 15 minūtes. Klients ierūcās un teica: "Tu beidz man te uzdot tos sasodītos jautājumus! Tos es pats sev uzdošu, tad, kad man vajadzēs! Man no Tevis vajag precīzu atbildi uz manu jautājumu. Un viss!' Apmulsu. Vēlreiz atgriezos pie skaidrojuma, kā notiek koučinga process un ko tajā var un ko nevar iegūt. Klients man neļāva pabeigt sakāmo, spēra zemes gaisā un teica, ka nevēlas tērēt savu laiku. OK. Kad ne, tad nē. Gatavojos jau pamest sarunas vietu, kad klients prasa: "Cik es esmu Tev parādā?" Atbildu, ka ļaušu viņam noteikt cenu pašam, izejot no sarunas vērtības. Pēc īsas pauzes šis šauj ārā: "Vērtība ir mīnus viens!". Saprotu, ka nu jau paliek jautri un atbildu: "Skaidrs. Tomēr es neesmu gatava piemaksāt par to, ka mēs tikāmies!" un mierīgi krāmējos promiešanai, Klients sakniebj lūpas, sarauc pieri, atver pierakstu kladi un šauj ārā: "Nu...kā lai es atpazīstu tā....eneatipa cilvēku...kas man šajā situācijā būtu vispiemērotākais risinājums." Es ievelku elpu, novelku savu kouča "rāmi" un sāku viņam lēnām diktēt, gluži kā mēdzu darīt sarunā ar draugiem: "Nu, klausies, Tev vienkārši ir jāpievērš uzmanība tam, un tam un tam. Šie cilvēki mēdz ļoti bieži izskatīties šādi, tādi un šitādi. Viņu uzvedības iezīmēs ir novērojams tas, tas un tas. Un vēl, Tu visticamāk blakus šim cilvēkam sajutīsies tā, tā un tā". Klients uzdeva vēl pāris precizējošos jautājumus. Es atbildēju. Viņš skrupulozi pierakstīja un viss. Klients bija gandarīts. Šķīrāmies. Bet es vēl kādu laiku pēc tam virpināju savā galvā piedzīvoto un domāju. Kā man tagad visu šo lai nosauc? Man pielec lēni. Bet par to pamatīgi. Tādi ir mana īpatnība. Un tā pa īstam pieleca tikai nupat. Ir cilvēki, kuriem risinājumu vajag tūlīt un uzreiz. Ir cilvēki, kuri vēlas darīt, nevis gaidīt, kad pārmaiņas notiks. Un arī tam ir vieta pasaulē. Un kāpēc to nepārvērst profesionālā nodarbē?
Voila! Eju tur, kur mani gaida :)
Esiet laipni aicināti, izmantot manus- eneagrammas eksperta- pakalpojumus!
Eneagramma tievētājiem. Deviņi veidi kā ne-/ un tievēt.
Raksts sagatavots pēc www.veselam.lv pasūtījuma un tur arī pirmo reizi publicēts/
Mūsdienu pasaule jūk prātā veselīguma dēļ. Slaids, spēcīgs un veikls ķermenis ir kļuvis par kultu, kā dēļ tiek izdots kaudzēm naudas un tērēts milzums laika. Šķiet, ir tik daudz kas izdarīts, lai būtu skaidrs, ko darīt; lai būtu iespēja to izdarīt, lai būtu motivācija to darīt. Tomēr. Tomēr. Tomēr aizvien vēl ir cilvēki, kuriem ir pārlieku liels ķermeņa svars. Kāpēc tā?
Gatavojot šo rakstu, uzgāju pētījumu, kura rezultātu varētu ietērpt vienā teikumā – „Diētas strādā, ja cilvēki tās ievēro.” Tātad jautājums ir, kā ievērot? Motivācija. Viss slēpjas motivācijā. Kā? Teiksiet: „Tas taču ir skaidrs, ka cilvēki vēlas iegūt skaistu ķermeni, katrs vēlas izbēgt no veselības problēmām, kas saistītas ar lieko svaru. Tā taču ir lieliska motivācija!” Tiesa, piekritīšu. Tomēr ne visiem cilvēkiem tiekšanās pēc skaistā un bailes no veselības zaudēšanas būs tas, kas patiesi motivēs diētu ievērot.
Psiholoģiskās tipoloģijas veida eneagrammas teorētiķi aicina ieskatīties dziļāk. Nevis virspusējā motivācijā (tajā, ko apzināmies un ko stāstām citiem), bet dziļākajā jeb slēptajā motivācijā. Un tieši slēptā motivācija (jeb kaislība) ir tas, kas vienu eneatipu (tā eneagrammā dēvē psiholoģiskos tipus) atšķir no otra. Kā īsti izpaužas slēptā motivācija katrā no eneatipiem un kā tas ietekmē to attiecības ar svaru?
Vebināra ieraksts "Ēdiens. Veselība. Eneagramma"
PIRMAIS ENEATIPS JEB ĀTRS UN BEZ ŽĒLASTĪBAS
Slēptā motivācija – dusmas, kas tiek pārdzīvotas kā sašutums, kura pamatā ir neapmierinātība.
Dusmu pamatā ir vēlme ideālo tēlu ieviest dzīvē, kas, savukārt, var novest pie fiksācijas, kas izpaužas kā nosodījums jeb kritika.
Neapmierinātība izpaužas caur iekšējo kritiku un/vai komentāru veidā attiecībā pret citiem cilvēkiem.
Pirmā eneatipa pārstāvji ir skarbi attiecībā pret savu ķermeni, viņi to mēdz salīdzināt ar ideālu. Viņi redz visas nepilnības un steidz tās labot, tai skaitā arī attiecībā uz savu ķermeni. Ēšana, gluži tāpat kā citas dzīves sastāvdaļas, tiek uztverta kā morāls akts. Ja nu tomēr pirmā eneatipa pārstāvjiem ir liekais svars, tad tas varētu būt saistīts ar tieksmi sevi par daudz apspiest. Reizēs, kad iekšējais kontrolieris atslābst (tam par iemeslu var būt pāris alkohola glāžu), pirmajam eneatipam var piemesties ēšanas mānija. Tāpat līdz liekajam svaram var nonākt, ja uzturā par daudz tiek lietots ēdiens, kurš pēc pirmā eneatipa domām ir labs vai pareizs. Šis ir tas gadījums, kad jautājums tiek risināts nekavējoties. Tiklīdz diēta ir izvēlēta, tai tiek perfekti sekots, līdz vēlamais rezultāts ir iegūts. Savukārt, ja kaut viens punkts no diētas nav izpildāms, tad šī nav tā diēta, kurai pievērsties. Tūdaļ tiek meklēta cita. Atkāpes nav pieļaujamas.
Vebināra ieraksts par 1.eneatipa attiecībām ar ķermeni
Noskaidro savu eneatipu intervijā!
OTRAIS ENEATIPS JEB MĪLESTĪBA IET CAUR VĒDERU
Slēptā motivācija – lepnums, kas pārdzīvots kā apmierinājuma sajūta, kad šiem cilvēkiem izdodas palīdzēt citiem.
Tā savā ziņā ir vēlme padarīt sevi neaizvietojamu, un tas noved pie fiksācijas, kas izpaužas pateicības meklējumos. Otrā eneatipa pārstāvjiem ir svarīgi gan izrādīt, gan saņemt pateicību. Smaids, galvas mājiens vai mutiska atzinība – derēs jebkas.
Otrā eneatipa pārstāvji izturas pret sevi maigi, viņi mēdz piedot novirzes sava ķermeņa izskatā, jo, viņuprāt, palīdzība, kuru tie sniedz, ir daudz svarīgāka nekā viņu ārējais izskats. Visbiežāk otros eneatipus pie liekā svara noved pārstrādāšanās un pārāk liela upurēšanās.
Otrā eneatipa pārstāvji novērtē pateicību, un nereti ēdiens ir tieši tas, kas viņiem to simbolizē. Bagātīgs galds mīļajiem un pašiem sev. Tie “divnieki”, kuri jūtas nenovērtēti, var ciest no ēšanas mānijām un ar to saistītām svara problēmām. Tāpat var gadīties, ka viņi slepus mēdz pārēsties, un tuvinieki pat nenojauš, ka viņiem ir šāda problēma. Vakars asarās un ar saldējuma kasti pie televizora – šis stāsts, visticamāk, ir kopēts no kāda “divnieka” pieredzes.
Vebināra ieraksts par 2.eneatipa attiecībām ar ķermeni
TREŠAIS ENEATIPS JEB ES ESMU VISLABĀKAIS UN ES TO ZINU!
Slēptā motivācija – pašapmāns, kad trešā eneatipa pārstāvji sāk spēlēt vienu vai otru lomu, lai iegūtu atzinību.
Tā dēļ viņi izslēdz savas emocijas un koncentrējaties tikai uz mērķi. Tā ir identifikācija ar sevis uzlaboto (daudz veiksmīgāko) versiju, kas savukārt noved pie fiksācijas, kas izpaužas kā godkāre/iedomība. Tā tiek pārdzīvota kā statusa, imidža un modes svarīgums. Ir svarīgi labi izskatīties un radīt labu iespaidu gan ar izskatu, gan ar savu kompetenci.
Vebināra ieraksts par 3.eneatipa attiecībām ar ķermeni
Noskaidro savu eneatipu intervijā!
CETURTAIS ENEATIPS JEB ĀRIŅA, KAS ATSPOGUĻO IEKŠIŅU
Slēptā motivācija – skaudība, kas tiek pārdzīvota kā iekšējs tukšums – zaudējums – man kaut kā pietrūkst.
Tā ir vēlme atgūt kaut ko ārkārtīgi vērtīgu, kā trūkst, kas savukārt noved pie fiksācijas, kas izpaužas kā skumjas. Šie cilvēki dzīvo bagātas iekšējās fantāzijas un sapņu pasaulē, salīdzinājumā ar kuru, realitāte šķiet garlaicīga, tajā kaut kā pietrūkst.
Ceturtā eneatipa pārstāvjiem ārējam izskatam ir milzīga nozīme. Viņi ir tie, no kuriem var mācīties, kā būt saskanīgiem. Jo tieši ceturto eneatipu pārstāvju izskats un rīcība atspoguļo to, kas notiek viņos iekšā. Četrinieki lielāko laika daļu atrodas sava ideālā (uzmanību – šajā gadījumā ideāls ir kaut kas unikāls, nebijis) tēla meklējumos, reizumis to skar arī svara izmaiņas. Tiesa, bažīgākiem viņiem vajadzētu būt par pārlieku lielu novājēšanu, nevis lieko svaru. Lai gan arī liekais svars var tapt par lielisku veidu, kā „bagātināt” savu emocionālo pasauli.
Vienkāršs ēdiens, vienkāršs pasniegšanas veids, vienkārša diēta vai vienkārši veselīgs dzīvesveids nav tas, kā ceturtā eneatipa pārstāvji izvēlas pavadīt savu dzīvi. Tāpat arī tas, kas ir modē. Nē, hipsters neatzīst, ka viņš ir hipsters. Viņus nevar ielikt kastītē.
Vebināra ieraksts par 4.eneatipa attiecībām ar ķermeni
PIEKTAIS ENEATIPS JEB ES DOMĀJU, TĀTAD ESMU!
Viņiem ir tieksme saglabāt esošos resursus, kas savukārt noved pie fiksācijas, kas izpaužas kā norobežošanās/noslēgšanās. Tā ir reakcija uz resursu ierobežojumu, kas liek piektā eneatipa pārstāvjiem vērtēt, kas viņam ir, kā arī izvairīties no situācijām, kad apkārtējie no viņiem kaut ko gaida, jo tas nozīmē, ka viņiem nāksies zaudēt daļu savu uzkrāto resursu.
Piektā eneatipa pārstāvji tieši tāpat kā pirmā un trešā eneatipa pārstāvji mēdz būt skarbi pret savu ķermeni. Tomēr šajā gadījumā iemesls tam ir pavisam cits. Viņiem īsti nav skaidrs, kamdēļ kas tāds kā ķermenis ir vajadzīgs. Galva – jā! Tā domā un var aizvest tālu un dziļi. Bet ķermenis? Šī mentāla fokusa dēļ viņi samērā maz rūpējas par savu ķermeni, ja vien viņu mentālās izpētes objekts nav saistīts ar ķermeni un tā sfērām (lai gan tas arī var būt bīstami, ja atceramies Šerloka Holmsa eksperimentus ar narkotiskajām vielām). Tas, loģiski, noved pie svara problēmām – gan uz vienu, gan uz otru pusi.
Tāpat arī piektā eneatipa pārstāvju dabīgais mazkustīgums nav palīgs veselīga ķermeņa uzturēšanā. Kas attiecas uz ēšanu, tai viņu dzīvē ir niecīga nozīme. Tie varētu būt kola un čipsi katru dienu, ja vien būtu pa rokai, bet, tā kā blakus reizēm gadās arī kas cits, tad ēdienkarte top „bagātāka”. Regulāras veselīgas maltītes – tas ir ārpus viņu spējām.
Vebināra ieraksts par 5.eneatipa attiecībām ar ķermeni
Noskaidro savu eneatipu intervijā!
SESTAIS ENEATIPS JEB DZERIET PIENU, TAS IR VESELĪGI!
Slēptā motivācija – bailes, kas netiek izjustas tieši, bet izpaužas kā pastāvīga nemiera un sliktu priekšnojautu sajūta.
Pastāvīga trauksme un sajūta, ka nākotne ir neparedzama un potenciāli bīstama, kas savukārt noved pie fiksācijas, kas izpaužas kā šaubas. Tās valda pār apziņu.
Sestā eneatipa pārstāvji visbiežāk ar aizdomām vēro sava ķermeņa signālus. Vieglāk viņiem ir tos saprast, ja viņi sevi salīdzina ar apkārtējiem. Ja ģimenē (darbā, komandā, valstī, pilsētā) tā ir pieņemts, tad tā arī ir jādara. Un nevajag izgudrot jaunu divriteni. Lielākie ēšanas kreņķi ir saistīti ar paradumiem un tradīcijām. Ja tie ir veselīgi, tad viss ir kārtībā, ja nē, tad būs iemesls uztraukumam. Savu devu neveselīgo paradumu veidošanā var sniegt arī raizes. Vēlmē tās slāpēt vai mazināt var veidoties neveselīgas atkarības. Izmēģināt kaut ko jaunu? Tikpat kā neiespējami, ja nu vienīgi ļoti nopietnu draudu apstākļos.
Vebinārs par 6.eneatipa attiecībām ar ķermeni
SEPTĪTAIS ENEATIPS JEB VĒL VIENAM DESERTAM VIETA ATRADĪSIES VIENMĒR!
Slēptā motivācija – negausība – tā ir sajūta, ka pasaulē ir bezgalīgs iespēju daudzums un vajadzība tās visas izmantot.
Tas ir kā neremdināms izsalkums, virzīts uz kaut ko nākotnē, kur varēs to apmierināt. Vēlme aizpildīt iekšējo tukšumu ar baudām un pozitīviem iespaidiem, kas savukārt noved pie fiksācijas, kas izpaužas kā plānošana.
Septītnieku prāts ir aizņemts ar plāniem, kā gūt jaunus iespaidus. Gana bieži šie iespaidi ir saistīti arī ar garšām un baudām ēdiena ziņā. Labā ziņa ir tā, ka gana bieži iespaidi tiek meklēti arī jaunās fiziskās aktivitātēs. Negatīvie ķermeņa signāli tiek ignorēti, gluži tāpat kā viss cits negatīvais dzīvē. Tamdēļ nespēja sev atteikt ēdiena baudu var vainagoties ar pārlieku lielu svaru. Viņi gluži kā mazuļi nespēj sev pateikt „nē”. Ja diēta būs skarba, viņi nebūs gatavi to pieņemt. Tikai vieglās (Žaklīnas Kenedijas šampanieša diēta būtu tas, kas vajadzīgs), krāsainās, atklājumus, baudījumus un jauku pieredzi sološās pieejas būs tās, kurām septītnieki būs gatavi pievērsties.
Vebināra ieraksts par 7.eneatipa attiecībām ar ķermeni
Noskaidro savu eneatipu intervijā!
ASTOTAIS ENEATIPS JEB KING SIZE
Slēptā motivācija – iekāre – tā ir spēcīga vajadzība iekarot un paturēt.
Tā ir vēlme iegūt kontroli par dzīvībai svarīgiem resursiem, kas savukārt noved pie fiksācijas, kas izpaužas kā taisnīgums/vainošana. Šiem cilvēkiem ir sajūta, ka atbildība par pasauli guļ uz viņu pleciem. Šai atbildībai nav robežu un pastāvīgi ir jācīnās par to, ko vēlas iegūt.
Astotā eneatipa pārstāvji prot lieliski reaģēt. Karot. Cīnīties. Tieši tāpat notiek arī ar svara jautājumiem. Kamēr dzīve dzīvojas, ir labi. Tiklīdz pienāk signāls, ka kaut kas nav kārtībā, tad “astotnieki” izveido stratēģiju un metas cīņā! Klasiski jo-jo efekta demonstrētāji. Profilaktiska sekošana savai veselībai un svaram – tas nav viņu stilā. Vēl viņu svaru problēmām par labu nenāk viņu nespēja sev pateikt „nē”. Tiesa, šis „nē!” gan nav tas, ko nesaka sev septītnieki. Šis ir pavisam cits. Šis ir par to, ka viņi sev ļauj, jo zina, ka ir pelnījuši sev to vislabāko. Karalisko. Ekstravagantas maltītes ar bagātīgu alkohola daudzumu ir tieši tikpat enerģētiski intensīvas, kā visa viņu dzīve.
Vebināra ieraksts par 8.eneatipa attiecībām ar ķermeni
DEVITAIS ENEATIPS JEB MIERA UN PIETICĪBAS MALA
Slēptā motivācija – slinkums – tā ir iekšējā vajadzība nerīkoties, atpūsties, pagaidīt un paskatīties, kas notiks.
Kontakta zaudēšana ar sevi un savām vajadzībām, kas savukārt noved pie fiksācijas, kas izpaužas kā bezdarbība/komforts/spītība. Tā ir pastāvīga vēlme būt mierīgam un nepiesaistītam, lai izvairītos no konfliktiem.
Devītā eneatipa pārstāvji ļoti labi apzinās to, kā viņi iederas vai neiederas apkārtnē. Lielākā daļa viņu dzīves enerģijas tiek virzīta, lai mazinātu konfliktus, tai skaitā arī tos, kurus varētu radīt apstākļi, kas saistīti ar viņi izskatu. „Labāk saplūst ar apkārtni nekā izcelties” taktika gana bieži noved pie liekā svara problēmām.
Gluži tāpat kā otra un septītā eneatipa pārstāvji, viņi var ignorēt ķermeņa raidītos brīdinošos signālus. Iet tur, kur viņus gaida. Jeb, precīzāk sakot, – plūst. Reizumis plūsma aizved viņus pie diētām, reizumis arī neaizved. Visādi var gadīties. Ēdiens nereti tiek uztverts kā komforta sastāvdaļa. Turpina ēst, jo rokai ir komfortabli kustēties no šķīvja līdz mutei. Ar pilnu vēderu ir komfortablāk. Un ērtāk ir ēst to, ko ēd visi. Lai arī viņiem to negribas vai viņiem tas negaršo. Mīļā miera labad. Cilvēki, kuriem varētu būt grūti nosaukt ēdienus, kas viņiem patiešām garšo.
Vebināra ieraksts par 9.eneatipa attiecībām ar savu ķermeni
Ar pētījumu „Comparison of the Atkins, Ornish, Weight Watchers, and Zone Diets for Weight Loss and Heart Disease Risk Reduction” var iepazīties šeit.
Foto: no personīgā arhīva (4., 5., 6., 8. eneatipiem) un Vinetas Jaunzemes fotografētas www.vinnefoto.lv (1., 2., 3., 7., 9.eneatipiem)
Jaunā gada apņemšanās eneagrammas stilā!
Mēs esam skaisti savā dažādībā. Un tieši tāpēc katram no mums ir savi izaicinājumi Jaunajā Gadā. Kas vienam varbūt ir vieglāks par vieglu, to otrs varētu sasniegt tikai rūpīgi pie tā strādājot. Zemāk jau kādu laiku atpakaļ veicu apkopojumu dažādu eneatipu (tipoloģijas veids, izmantojot eneagrammu) lielākos izaicinājumus. Savukārt, ja jūs nezināt savu eneatipu un vēl vairāk, ja Jūsu Jaunā Gada apņemšanās sarakstā ir plāns UZLABOT SAVAS DZĪVES KVALITĀTI, tad aicinu Jūs apgūt eneagrammas mācības. Vairāk info par to būs skatāma šeit >> Bet, nu, pie lietas- kas ir izaicinājums katram no 9 eneatipiem:
- Ieplānot laiku...nekā nedarīšanai;
- Pieļaut vismaz vienu kļūdu dienā;
- Atstāt kādu bardaku nesakārtotu;
- Atklāt sev kādu radošu nodarbi- piemēram, gleznošanu!
- Palutināt sevi, neskatoties uz to, vai gribas to, vai nē;
- Ļaut viņiem pašiem (Jā, arī tiem, un tiem arī. Pavisam noteikti) ko izdomāt- vienreiz un par visām reizēm;
- Palūgt palīdzību un pieņemt to;
- Sākt izteikt iebildumus, tikai tāpēc vien, lai izbaudītu, kā tas ir- izteikt iebildumus.
- Veikt anonīmu ziedojumu (un nevienam par to nepateikt);
- Iziet no mājas ar nesaķemmētiem matiem;
- Reizums sev pajautāt: "Kas es tagad esmu?"
- Ieviest bez-MĒRĶĪGĀS trešdienas.
- Atļaut sev izbaudīt GANDARĪJUMU!
- Izdarīt vismaz vienu reizi nedēļā ko tādu, ko dara visi citi;
- Aiziet uz komēdiju un pabūt tur līdz galam.
- Pieņemt lietas tādas, kā ir, nemeklējot tām dziļāku jēgu (banāns reizēm ir tikai banāns!).
- Sarunāt randiņu un satikties ar kaimiņiem;
- Nākamo reizi, pirms uzsākt kādu darbību, vispirms neķerties pie instrukcijas lasīšanas;
- Uztaisīt un nopublicēt sociālajos tīklos pašiņu.
- Vismaz vienu reizi mēnesi izmest kaut ko laukā.
- Izdarīt ko tādu, kas citiem būtu vismazāk no manis sagaidāms;
- Pavadīt vienu brīvdienu nedēļa...vienkārši tāpat;
- Neiebilstot, uzklausīt kāda stāstījumu;
- Samazināt aizsardzības būvju plānojumu....vismaz par vienu vienību.
- Vienkārši pateikt "Nē!" kādai SAVAI iegribai;
- Pabeigt vienu lietu, pirms ķerties pie nākamās;
- Pajautāt kādam tuvam cilvēkam, ko viņš vēlas un sagaidīt atbildi;
- Pavadīt laiku vienatnē un klusumā, bez jebkādiem ārējiem ''uzjautrinātājiem''.
- Doties mājās līdz ar darba laika beigām, vai pat ātrāk;
- Atrast "zemāku ātrumu'' un reizēm to lietot;
- Atrast cilvēku, kura klātbūtnē var atļauties būt vājš un ievainojams;
- Ļaut, lai pareizais vienkārši notiek.
- Darīt jebko pēc savām sajūtām (intuīcijas), neraizējoties pār to, kādu haosu varētu radīt rezultāts;
- Aizstāt agresīvo pasivitāti ar tiešo un nepārprotamo agresivitāti;
- Ieviest kādu fizisko aktivitāti kā paradumu;
- Veidot garāku darāmo lietu sarakstu.
Lai top!
Foto: Vineta Jaunzeme
Filma "Glābjot Misteru Benksu" no eneagrammas skatu punkta
Svētīgi. Man tā bija dziedinoša pieredze. Iespējams, par tādu tā kļūs arī jums. Tātad par visu pēc kārtās. Kārtīgi. Jo tieši par kārtīgo eneatipu ir šī filma. Par pašu kārtīgāko. Par perfekcionistu. Par to, kas ir licis perfekcionistam iekapsulēties savā perfekcionisma kapsulā tā, ka tas aizmirsis, ka var būt arī savādāk.
Filma "Glābjot Misteru Benksu" (Saving Mr Banks [DVD]) ir veltīta stāstam par to, kā kāds filmu producents veido filmu par kādu stāstu. Lai, gan nē. Filma nav par filmu producentu. Filma ir par stāsta autoru, jeb, precīzāk sakot, stāstu sērijas autori, kura 20 gadus nav devusi atļauju šim filmu producentam filmēt filmu pēc sava stāsta motīviem. Dīvaini, vai ne? Šķiet, taču katram autoram tas būtu viens varens sapņa īstenojums: nokļūt uz lielajiem ekrāniem visā pasaulē ar savu stāstu. Tomēr, nē. Šis nav tas gadījums. Un tikai izmisums (finansiālas problēmas) liek stāstu sērijas autorei izskatīt iespēju (!), pieļaut ideju, ka viņas darbs tiks filmēts. Domājat, ka filmu studija ir kaut kāds kaktu kantoris, kam uznākusi apsēstība? Vai, ka tā nav spējīga nodrošināt kvalitatīva līmeņa kino? Nē. Tā nav. Varbūt stāsts ir pārāk personisks un skar dziļi intīmas detaļas, kuru atklāšana varētu kaitēt autora personībai? Daļēji, jā. Stāsts ir personisks, bet to pēc stāsta satura itin nemaz nevar pamanīt. Vismaz man, nekad nav licies tā. Lai gan es šo stāstu jau zinu vismaz 30, ja ne visus 35 gadus. Un man tas ir bijis viens no maniem mīļākajiem bērnības stāstiem. Tas ir rosinājis manu fantāziju un licis man iztēloties, cik tas būtu jauki, ja arī man būtu šāda pieredze. Ja arī man būtu aukle. Un nevis parasta aukle, bet Mērija Popinsa. Jā, šis stāsts ir par grāmatas "Mērija Popinsa" nonākšanu uz lielajiem ekrāniem. Un, ja atceraties, ka filmu studija, kura galu galā tika pie "kustīgās un redzamās" stāsta versijas (Mary Poppins [DVD]) veidošanas bija nekas cits, kā paša Volta Disneja studija.
Kāpēc izvēlējos rakstīt tieši par šo filmu? Pirmkārt, šajā filmā lieliski nolasījās 3 eneatipi (pirmais, septītais, devītais), otrkārt šajā filmā bija stāsts par to, kāpēc viens no eneatipiem (pirmais) ir tik ļoti nocietinājies savā eneatipa "kaislībā". Tā stāsta par šī eneatipa bērnības pārdzīvojumiem. Treškārt, pirmajās filmas minūtēs tās galvenajai autorei uz galda stāv grāmata Teachings of Gurdjieff, The Journal of a Pupil: An Account of Some Years With G. I. Gurdjieff and A. R. Orage in New York and at Fontainebleau-Avon. Manā skatījumā tā bija pavisam konkrēta norāde uz eneagrammu, jo Gurdžijevs bija viens no eneagrammas vēstures nozīmīgākajiem tēliem.
Pirmais eneatips
Šajā filmā lieliski var novērot pirmā eneatipa izpausmes. Kas tad ir šī tipa attēlotājs? Pirmkārt, jau pati Mērija Popinsa kā tēls man vienmēr šķitis izcils perfekcionista-reformatora paraugs. Pie tam jau diezgan augstā attīstības līmenī. Lieliskā aukle bija tuvāk reformatoram, kā perfekcionistam. Otrkārt, aktrisei Emmai Tomsone ir izdevies attēlot Mērijas Popinsas radītājas Pamelas L. Traversas tēlā izcilu paraugu tam, kāds ir perfekcionists, kurš ir iesprūdis sava perfekcionisma sprostā.
Pazīmes, kuras liecina par pirmā eneatipa klātbūtni šajos tēlos:
Ārējās pazīmes:
- nevainojama stāja, taisna mugura;
- perfekts apģērbs, elegances augstākā izpausme;
- kustības ierobežotas, pārdomātas, vietā un laikā;
- sejas izteiksme nopietna, savā ziņā pat stīva, sakniebtas šauras lūpas, ass skatiens.
Uzvedības:
- necieš nekārtību, nekavējoties uz to reaģē;
- pieprasa no apkārtējiem ievērot kārtības normas, kuras diktē morāle, sabiedrība utt;
- ar grūtībām pieņem ikvienu, kurš izjauc ierasto kārtību, vai var būt tikai drauds tam;
- pievērš uzmanību nebūtiskām detaļām, iesprūst tajās.
Pamelas L.Traversas bērnības attēlojumā:
- Pirmajam eneatipam frustējošās attiecības ir ar tēvu. Pēc eneagrammas teorijas tieši Tēva tēls arehtipiski ir tas, kuram būtu jānosaka robežas, jāsargā un jārūpējas par "likumu" ievērošanu. Tieši par to arī ir šajā filmā;
- Par pirmo eneatipu mēdz sacīt, ka viņi bērnībā ir gribējuši būt tādi, kā 7.eneatipa pārstāvji. VIegli un bezrūpīgi. Tieši tāda ir bijusi Pamelas L.Traversas mīļāko atmiņu par attiecībām ar tēvu daļa. Pēc eneagrammas teorijas, kaut kādu iemeslu dēļ pirmā eneatipa pārstāvji ir piedzīvojuši traumu, kamdēļ viņi pieņem lēmumu, ka būt vieglam un bezrūpīgam ir nepareizi un to nedrīkst darīt. Un filmā arī tas ir attēlots. Pamelas (viņa gan ļoti vēlētos, lai viņu dēvētu par misis Traversu) vieglais un bezrūpīgais tēvs mirst un tas ir viņas bērnības lielākais pārdzīvojums;
- Pirmajam eneatipam nereti bērnībā ir bijusi nepieciešamību uzņemties savam vecumam neatbilstošu atbildību. Kļūt pieaugušam. Kļūt par vecāku saviem brāļiem vai māsām, reizums pat glābt savus vecākus. Visu šo buķeti filmas laikā piedzīvo mazā meitene (mani personīgi tas visvairāk emocionāli aizskāra);
Septītais eneatips
Jau no iepriekš rakstītā top skaidrs, ka filmā 7.eneatipa lomu attēlo Pamelas L.Traversas tēvs. Un ne tikai. Arī limuzīna šoferis, kuram ik dienas ir jāvadā kaitinošā autore uz studiju. Arī visa filmas vide ar krāsainām konfektēm, rotaļlietu kalniem, salūtu, smiekliem, dziesmām, vedina domāt par vidi, kas visiem spēkiem mēģina autori atgriezt viņu viņas bērnības piedzīvotajā komfortā- 7.eneatipa enerģijā.
Pazīmes, kas liecina par 7.eneatipa klātbūtni šais tēlos:
Ārējās;
- smaids, kustīga seja;
- vieglums kustībās- saliekties, nogulties uz zemes, skriet, rāpot, grozīt galvu un acis visos iespējamos virzienos- viss ir iespējams;
- smiekli, viegla intonācija runā.
Uzvedībā;
- netīkamo faktu ignorēšana;
- bēgšana no realitātes;
- fantazēšana;
- koncentrēšanās uz pozitīvo, pozitīvā meklēšana it visā;
- solījumi, solījumi, solījumi;
- spontanitāte, rotaļīgums.
Devītais eneatips
Ja esat saskārušies ar eneagrammu, tad, iespējams ziniet, ka par vienu no ikonskākajiem devītā eneatipa pārstāvjiem mēdz dēvēt Voltu Disneju. Es šo filmu skatoties, vairākkārt sevi ķēru pie domas: "Eu, nu nav tas devītnieka klasiskais izpausmes veids. Nav!" Tomēr, jau filmas beigās sapratu, ka tiešām, klasiskais tas nav. Bet, gan jau diezgan attīstīta devītā eneatipa pārstāvja veids, gan, tas varētu būt.
Pazīmes, kas liecina par 9.eneatipa klātbūtni šai tēlā:
Ārējās:
- smaids, atvērts un labvēlīgs skatiens;
- atvērta, atslābināta ķermeņa poza;
- vienkāršs, neuzkrītošs apģērbs;
- maiga, mierīga runa un balss.
Uzvedībā:
- neatlaidīga kādam citam dota solījuma īstenošana;
- labvēlīga, iecietīga attieksme pret citu cilvēku dīvainībām;
- līdzvērtīgu attiecību veidošana ar darbiniekiem;
- neatlaidīga vēlme izprast un pielāgoties citu vajadzībām;
- negatīvās ietekmes apzināšanās un vēlmes ar to neietekmēt citus;
- ticība citu spējām un talantiem.
- uzticēšanās.
Man šī filma ir radījusi Ziemassvētku noskaņu, lai arī tajā nebija nekā no šiem svētkiem. Ļoti iesaku to noskatīties. It sevišķi tiem, kuri jūt sevī pirmā eneatipa iezīmes. Kā arī tiem, kuri dzīvo ar pirmā eneatipa pārstāvjiem. Vai saskaras ar tiem. Un domā: "Ak, kungs, cik kaitinošs cilvēks!" Šī filma notiekti palīdzēs labāk saprast un pieņemt to, kā tas notiek. Un kā to labot. Kā padarīt dzīvi sev un apkārtējiem labāku.
Lai mums jauki Ziemassvētki!
p.s. Lūdzu neuztveriet šo rakstu kā vienīgo un pareizu skatījumu uz filmu un eneagrammu. Tās ir tikai manas pārdomas un sajūtas. Es nepretendēju uz pareizāko izpratni. Nebūt, nē!
Iegādāties rakstā minētās filmas angļu valodā var šeit:
Nopirkt grāmatas saistītas ar šo tēmu angļu valodā var šeit:
Iegādāties iespēju noskatīties filmu "Mērija Popinsa" tiešsaistē var šeit:
Kā noteikt savu eneatipu?
1. Tests. Reizēm tie ir jautājumi ar vairākām atbilžu iespējām. Reizēm tie ir jautājumi ar atvērtām atbildēm. Reizēm tie ir projektīvie testi, kur jautājumu vietā ir kāds attēls, par kuru tiek lūgts izteikt viedokli. Tests var tikt veikts gan to darot pašrocīgi, gan ar kāda speciālista palīdzību, ja ir nepieciešamas īpašas zināšanas, lai tulkotu testa rezultātus.
2. Pašanalīze. Tā ir iespēja iepazīt visus iespējamos psiholoģiskās tipoloģijas variantus un rūpīgi izsverot, saprast, kurš varētu būt vispiemērotākais.
3. Visaptverošs vērtējums (kas līdzīgs 360 grādu vērtējumam darba vidē). Šajā veidā tiek iesaistīts gan pats vērtējamais objekts, gan tie, kas ir tam apkārt. Tie var būt cilvēki gan ar speciālām, gan bez speciālām zināšanām konkrētajā psiholoģiskajā tipoloģijā. Vienīgais nosacījums ir tas, ka šiem cilvēkiem ir jābūt kaut kāda veida kontaktā ar vērtējamo. Ir varianti, kad tas notiek attālināti- vērojot video ierakstu, klausoties audio, vai vērojot vidi, kuru radījis vērtējamais objekts.
4.Fizikāla analīze. Veids, kurā arī ir nepieciešama vērtējamā tieša klātbūtne un laboratorija. Tādējādi var mērīt visu ko. Sākot no reakcijās ātruma un beidzot ar sāpju slieksni paciešot elektrošoku.
5.Bioķīmiska analīze. Veids, kurā tiek izmantota laboratorija un vērtējamā analīžu rezultāti. Šeit gan nav nepieciešama pētāmā objekta klātbūtne. Pietiek vien ar analīžu saturu. Analīžu saturs? Visdažādākais- it viss, kurā var kaut ko nomērīt vai izanalizēt.
Un kā tad ir ar eneagrammu?
Ko un kā labāk pielietot, lai iegūtu vislabāko rezultātu? Es, protams, varētu uzreiz sākt reklamēt savu pakalpojumu- eneatipa (tieši tā dēve psiholoģiskos tipus eneagrammas izpratnē) interviju, bet to nedarīšu. Nedarīšu uzreiz viena iemesla dēļ. Jo mēs esam dažādi. Un katram no mums noteikti būs vispiemērotākais eneatipa noteikšanas veids. Zinot eneatipus, varu pat prognozēt, kuram kas būs vistīkamākais ;). Bet, nu par visu pēc kārtas.
Eneagrammas studiju jēga ir darbs ar sevi. Tā ir tāda kā pati mazākā un vienlaicīgi lielākā lieta, kas mums būtu dzīvē jāpaveic. Jāiepazīst sevi un jāatrod, kā vislabāk ar to sevi, kāds esmu, nodzīvot visvērtīgāko dzīvi.
Tamdēļ ikviens eneagrammas profesionālis uz jautājumu: "Vai Tu vari pateikt, kas es esmu par eneatipu?", atbildēs: "Iespējams. Bet tas būs tikai mans viedoklis, balstīts novērojumos. Galējais lēmums būs jāpieņem Tev pašam." Šādai atbildei ir 2 iemesli. Pirmais ir jau augstāk minētais -eneagrammas studijas ir darbs ar sevi. Un process, lai nokļūtu līdz savam eneatipam ir daļa no šī darba. Tas ir lielisks iemesls pašanalīzei un pašizaugsmei. Otrs iemesls ir pavisam acīmredzams, jeb, precīzāk sakot, neredzams. Jo eneatipi viens no otra atšķiras ar to, ko nevar redzēt- ar slēpto motivāciju un tas ir kas tāds, ko, reizums, pats cilvēks neapzinās, kur nu vēl kāds no malas pateiks. Jā, var novērot ārējās uzvedības pazīmes. Jā, var novērot kaut ko no raksturīgajām ārējā izskata iezīmēm. Jā. Bet tas nebūt nenozīmē, ka pēc tā ir iespējams noteikt eneatipu. Labi. Ar to it kā būtu skaidrs. Bet, kā tad vislabāk rīkoties, lai uzzinātu savu eneatipu?
Sāksim no sākuma. Vismaz tā, ko zinām. Eneagrammas vēstures pieeja. Par vēsturi vairāk skatīt šeit>>.
Vēsturiski eneagrammas studijas tieši tā arī notika. Ar sākumu. Tika iepazīta sistēma un tad ar tās palīdzību notika sevis iepazīšana un attīstīšana. Sasniedzot noteiktu personisko attīstības līmeni, bija iespējams šīs zināšanas pielietot darbā ar citiem. Ne velti, senatnē (piem. Senajā Babilonijā) šīm zināšanām bija slepenības plīvurs. Starp citu, Sūfiju ordeņos vēl joprojām ar šīm zināšanām dalās slepenības režīmā. Tātad, vēsturiski kuru katru nemaz nelaida tām klāt. Vienkārši līdz kam tādam bija jāizaug. Lai arī tajā laikā granātas vēl nebija izdomātas, tomēr idejiski gan jau senčiem bija skaidrs, ka mērkaķim granātu labāk nedot. Visādi var gadīties. To kā gadījās, var skatīt nesenajos piemēros. Savulaik gan Staļins, gan Hitlers apguva daļu šo zinību (nav precīzi zināms cik lielu) pie Georga Gurdžijeva - cilvēka, kurš eneagrammas zinības atveda atpakaļ Rietumeiropai no saviem Austrumu ceļojumiem. Lai, nu kā nebūtu bijis, ir vien jāpiekrīt, ka darbs ar sevis attīstību ir būtiska dzīves sastāvdaļa. It īpaši tiem, kuri vēlas vadīt citus.
Tuvāk mūsdienām pašanalīzes darbam pievienojās pētnieciskais darbs. Gan Oskars Ičāzo, gan psihiatrs Klaudio Naranho uzsāka darbu pie mērķtiecīgas eneatipu psiholoģisko tipu izpētes un apraksta, bāzējoties uz pašu vadīto apmācību grupu dalībnieku pieredzēm un savienojot to ar tā laika psiholoģiskajām teorijām un atklājumiem.
Vēlākos laikos bija mēģinājumi veidot testus. Lai arī to ir neskaitāms daudzums, lielāko popularitāti ir ieguvuši Eneagrammas institūta RHETI tests, kura veidotāji ir Dons Risso un Rass Hadsons, un Stenfordas medicīnas skolas klīniskās psihiatrijas profesora Deivida Danielsa un psiholoģes Virdžīnijas Praisas Essential Enneagram (SEDIG) tests.
Pirmais no minētajiem ir gana garš un sastāv no 144 dubultiem apgalvojumiem, no kuriem ir jāizvēlas viens, pēc principa "drīzāk, jā". Testa izpildei nepieciešamas aptuveni 40 minūtes. Neskatoties uz to, ka šī testa izstrādei ir veltīti vairāki gadi un pat viens doktora darbs, tomēr tā validitāte svārstās robežas starp 56 un 82%.
Par augstāk valīdu (tā uzskata lapas www.9types.com veidotāji, vairāk info šeit>>) tiek uzskatīts Deivida Danielsa un Virdžīnijas Praisas veidotais Essential Enneagram (SEDIG) tests, ar ko var iepazīties viņu grāmatā The Essential Enneagram. Tam ir vien deviņi apgalvojumi. Testa veicēja uzdevums ir izvēlēties vienu, kas atbilst visvairāk, vienu kas varētu būt kā otrā izvēle un attiecīgi vienu, kas ir kā trešā izvēle. Izpildot konkrēto algoritmu, testa veicējs iegūst norādi, kura eneatipa aprakstu lasīt kā visticamāko, kuru kā otro un kuru attiecīgi, kā pēdējo. Tālāk jau seko eneatipu apraksts un, jā, darbs ar pašanalīzi, lai pieņemtu galējo lēmumu. Šķiet, ka tieši pēdējais ir tas iemesls, kamdēļ validitātes rādītāji ir augstāki tieši šim testam. Testa izpildei nepieciešamas 10-15 minūtes. Vairāk par šī testa validitāti šeit>>
Nākamais līmenis šīs tēmas zinātniskumā ir bioloģisko un fizikālo testu veikšana. Pirmo reizi ar šo tēmu saskāros Baltkrievijas eneagrammas speciālistu mājas lapā ar piezīmi, ka dati ņemti no Japānā veikta pētījuma ( vairāk lasīt šeit>> un šeit>> . Starp citu, tā man arī neizdevās to Japānas pētījumu atrast). Vēlāk jau iegādāju 2016.gadā publicētu doktores Tīnas Tomasas grāmatu "Who do you think you are?" par ietilpīgu pētījumu par neiromediatoru līmeņa un eneatipa saistībām. Lai gan abos avotos nedaudz atšķirās pētījuma metodes un neiromediatoru saistība ar eneatipu, tomēr tēma ir interesanta un es pat vienu mirkli apsvēru pati veikt šādas analīzes. Mani atturēja vien šo analīžu salīdzinoši dārgās izmaksas :).
Nesen atklāju vēl vienu pētījuma projektu, kas tiktu balstīts fizikālos mērījumos. Šī projekta autors ir Pīters Savičs. Tiesa, tas vēl joprojām nav pabeigts, lai gan idejas par smadzeņu dažādo daļu aktivitāšu sakarībām ar konkrēta eneatipa izpausmēm šķiet interesantas. Vairāk par šo projektu šeit>>
Tomēr. Tomēr. Tomēr. Ko tad tad darīt un kā būt, ja ļoti gribās uzzināt savu eneatipu?
Beidzot esmu gatava atklāt Jums šo noslēpumu :). Visi kā viens- eneagrammas teorētiķi (pat Eneagramams institūta dibinātāji, pat kristīgās pasaules pārstāvji un pat doktore Tīna Tomasa), uzskata, ka vislabākais ir kombinētais variants. Vislabāko rezultātu ir iespējams iegūt veicot pašanalīzi profesionāla eneagrammas zinātāja uzraudzībā un saņemot godīgu atgriezenisko saiti no apkārtējiem.
Kā gan to iegūt? Pavisam vienkārši! Meklējiet iespēju studēt eneagrammu grupā! Jo tieši tur būs gan iespēja veikt pašanalīzi, gan iegūt eneagrammas profesionāļa redzējumu, gan arī iegūt studiju biedru skatījumu.
Bet tiem, kuri nespēj sagaidīt, kad sāksies tuvākās eneagrammas studijas, piedāvāju iespēju tikties ar mani- profesionālu eneagrammas kouču- eneatipa intervijā.
Uz tikšanos ceļā pie sevis labākās versijas!
Laimīgi!
Raksts tapis ar pateicību psihologam Reinim Lazdam.
Rakstā minētās grāmatas iegādājamas šeit:
RHETI testa grāmata krievu valodā iegādājama šeit>>
Grāmatas angļu valodā iegādājamas šeit:
Eneagramma bērnībā. Ieteikumi vecākiem un skolotājiem.
Eneagramma ir senās zinībās balstīta personību tipoloģija, kura mūsdienās tiek papildināta un zinātniski pamatota arī no psiholoģijas viedokļa. Pēc eneagrammas teorijas, mēs katrs piedzimstam jau ar savu eneatipu (pie tieši tāda paša secinājuma ir nonākuši arī mūsdienu psihologi-t.i. mēs piedzimstam jau ar noteiktu rakstura iezīmju kopumu) un pie viena vai otra eneatipa nav vainojami vecāki vai audzināšana. Tas, ko vecāki var un ko vajag ietekmēt, ir- atbalstīt sava bērna spēcīgo pušu attīstību tā, lai to izpausme kļūtu par svētību gan pašam bērnam, gan pasaulei tam apkārt.
1. eneatips. Mazais kritiķis jeb reformators
Šo bērnu dabīgā vēlme ir būt labiem. Visiem spēkiem viņi seko noteikumiem un pilda tos pēc labākās sirdsapziņas. Viņi būs tie, kuri nekautrējoties norādīs uz klasesbiedru kļūdām, kā arī ievēros skolotāju un vecāku kļūdas. Sākotnēji skola bērniem varētu radīt stresu, jo ir ārkārtīgi daudz dažādu jaunumu un par visiem ir jāgūst skaidrība, kā tie būtu pareizi jāpaveic. Plašāks eneatipa apraksts šeit>>
Vistrakākais, ko skolotājs vai vecāks varētu šādam bērnam nodarīt – kritizēt. Šie bērni ir vislabākie kritiķi paši sev. Šo bērnu talants ir spēja ievērot nepilnības un vēlme tās izlabot. Attieksmes piemērs: „Es vēl nevaru iet laukā, man ir jāizpilda uzdotais darbs.” Ko var darīt vecāki: ļaut bērnam kļūdīties, nekritizējot viņu; atbalstīt bērnu radošās nodarbēs, lai aizmirstu par iekšējo kritiķi; mudināt ieplānot laiku atpūtai un izklaidēm.
2. eneatips. Mazais aprūpētājs jeb palīgs
Arī šo bērnu dabīgā vēlme ir būt labiem. Tomēr viņu izpratnē labs ir tāds, kuram nav pašam savu vajadzību, bet kam piemīt prasme apmierināt citu vajadzības. Šie bērni parasti top par ideāliem skolotāju palīgiem, uzņemas klasē dažādas sociālās lomas, rūpējas par citiem pat bez prasīšanas. Viņiem skolas radītais stress varētu transformēties pārspīlētā vēlmē par kādu rūpēties. Šo bērnu talants ir pamanīt kādu, kam nepieciešama palīdzība un sniegt to. Plašāks eneatipa apraksts šeit>>
Attieksmes piemērs: „Es šodien aiznesīšu skolotājai puķes, viņai ļoti patīk tās novietot uz galda!” Ko var darīt vecāki: palīdzēt bērnam apzināties savas vēlmes, vajadzības un paust tās; atbalstīt bērnos sajūtu, ka viņi drīkst gribēt kaut ko tikai sev un arī tad viņi turpinās saņemt vecāku uzmanību un mīlestību.
3. eneatips. Mazais izcilnieks jeb sasniedzējs
Šo bērnu dabīgā vēlme ir būt izciliem. Tieši tāpat, kā 2. eneatipa pārstāvji, viņi ir pārliecināti, ka mīlestība ir jānopelna un vienīgais veids, kā to izdarīt, ir būt tādam, lai vecāki varētu ar viņu lepoties. Šie bērni ātri apgūst noteikumus un veidus, kā tos apiet. Ļoti labi apzinās, kad vajag tos ievērot, bet kad tā ir lieka laika un resursu tērēšana. Šo bērnu talants ir spēja ātri novērtēt situāciju un izveidot visveiksmīgāko rīcības stratēģiju. Plašāks eneatipa apraksts šeit>>
Attieksmes piemērs: „Ātri jāpaēd un jāskrien laukā, uz rītdienu varu nemācīties, jo pie šīs skolotājas varēs viegli nošpikot.” Ko var darīt vecāki: nenogurstoši apstiprināt, ka viņu bērns ir mīlestības vērts tāds, kāds viņš ir; atbalstīt bērna patieso emociju un vajadzību apzināšanos.
4. eneatips. Mazie drāmas karaļi jeb individuālisti
Tie ir bērni, kuri lielākoties ir pārliecināti, ka viņi ir adoptēti, jo jūt, ka neviens no ģimenes locekļiem nav tāds, kā viņi. Šie bērni savu tiesu mīlestības ir pieraduši nopelnīt ar savu īpaši nelaimīgo stāvokli. Viņi bieži slimo, biežāk ir skumji, kā priecīgi, mīl kavēties pagātnes atmiņās, savā iztēles pasaulē un ļoti nemīl skolas formas. Šo bērnu tieksme pēc unikalitātes var izpausties gan kā kāds īpašs talants vai spēja, gan kā skaļākas un klusākas drāmas. Var gadīties, ka šie bērni izvēlas kādu skolotāju par savu ideālo vecāku. Šo bērnu talants ir spēja apzināties un izpaust savas emocijas un savu unikālo talantu. Plašāks eneatipa apraksts šeit>>
Attieksmes piemērs: „Tu nemaz nesaproti, cik tas viss, kas notiek skolā, ir traģiski!” Ko var darīt vecāki: atbalstīt bērna radošās izpausmes; izrādīt nedalītu mīlestību; palīdzēt saskatīt reālās dzīves vērtību; iesaistīt fiziskās aktivitātēs.
5. eneatips. Mazie vientuļnieki jeb domātāji
Šiem bērniem pasaule ir gana nedroša vide, pat mājās viņi nejūtas īsti droši. Jebkādas pārmaiņas šķiet draudīgas. Arī skolās valdošā burzma un skaļums šiem bērniem varētu būt netīkami. Arī šiem bērniem slimošana var izrādīties tā stratēģija, kas ļauj viņiem iegūt to, ko viņi vēlas. Tikai šajā gadījumā tas ir klusums un miers. Tieši šiem bērniem ir nepieciešama visilgstošākā sagatavošana, pirms uzsākt skolas gaitas. Šie bērni salīdzinoši maz runā, bet kad to dara, dara to ļoti jēgpilni. Tikpat reti šie bērni pauž savas sajūtas. Emocijas ir kas tāds, no kā viņi baidās. Plašāks eneatipa apraksts šeit>>
Svarīgi ir ļaut viņiem saglabāt savu vientulību, jo tikai tad šie bērni var atslābt un būt savā mīļākajā stāvoklī – būvējot savas prāta pilis. Šo bērnu talants ir apbrīnojama prasme koncentrēties un iegrimt kāda objekta/subjekta bezgalīgā izpētē.
Attieksmes piemērs: „Nāc, iesim! Netraucē, man tepat ir labi. Es palikšu šeit.” Ko var darīt vecāki: detalizēti pastāstīt, kā tas būs, kas tur būs, kā tas izskatīsies; pievērst īpašu uzmanību, lai pēc skolas bērnam būtu iespēja palikt vienatnē; atbalstīt bērnu drošas pasaules apgūšanā; iesaistīt fiziskās aktivitātēs.
6. eneatips. Mazie apšaubītāji jeb lojālisti
Arī šie bērni ir bailīgi, tomēr viņu bailēm ir tendence pieaugt ģeometriskā progresijā, jo draudīga ir ne tikai šodiena, bet gana daudz šausmu var notikt arī rītdien, parītdien u.t.t. Šie bērni savā prātā spēj izzīmēt vissliktākos scenārijus visiem notikumiem. Tieši tamdēļ viņi ir varen prātīgi. Katra viņu rīcība ir apsvērta un apdomāta. Vienkārši tāpat nekas nenotiek. Skolā būs pazīstami klases biedri jau no bērnu dārza laikiem. Sētā būs tie, ar kuriem jau sen draudzējušies. Šo bērnu īpašais talants ir spēja reāli novērtēt situāciju un lojalitāte. Ja bērns izvēlesies vienu pulciņu, viņš to apmeklēs teju vai līdz augstskolai. Plašāks eneatipa apraksts šeit>>
Attieksmes piemērs: „Es labāk izmācīšos, ja nu mani rītdien izsauc.” Ko var darīt vecāki: atbalstīt un iedrošināt bērnu gūt dažādas pieredzes; palīdzēt apgūt noderīgas prasmes.
7. eneatips. Mazie epikūrieši jeb entuziasti
Ja kāds ir radīts jauniem piedzīvojumiem, tad tie ir šie bērni. Katra jauna iespēja, katrs jauns izaicinājums ir tas, kas sauc tieši viņus. Viņi ir spējīgi ātri pieslēgties darbam un tikpat ātri mainīt nodarbošanos. Tas, ar ko viņiem varētu būt problēmas, ir koncentrēšanās kāda ilgāka darbiņa veikšanai. Viss, kur jāpieliek piepūle, tiks veiksmīgi ignorēts, bet pārējās lietas ies uz urrrā! Visticamāk, ka laika gaitā vecāki kļūst par dažādu pulciņu ekspertiem, jo šie bērni vēlēsies izmēģināt visu un tikpat ātri to pametīs, ja izrādīsies, ka tur ir kādas grūtības. Šie bērni ātri dibina attiecības, veiksmīgi izvairās no netīkamiem cilvēkiem un vispār ir radīti, lai priecātos par dzīvi. Šo bērnu talants ir prasme ātri reaģēt un saglabāt aktīvu un pozitīvu skatu. Plašāks eneatipa apraksts šeit>>
Attieksmes piemērs: „Kur ir tava burtnīca? Nezinu. Nē, zinu gan! Skolotāja nozaga!” Ko var darīt vecāki: palīdzēt bērnam apzināties sāpīgo un nepatīkamo piedzīvojumu vērtību, radīt iespēju iegūt miera (t.i. bez jebkādiem ārējiem kairinātājiem) pieredzi; atvēlēt laiku bērna fiziskajām aktivitātēm.
8. eneatips. Mazie izaicinātāji jeb līderi
Lai nu par kādiem, bet par bailīgiem šos bērnus nenosauksi. Ja kaut kur noticis kāds trādirīdis, tad, visticamāk, būs iesaistījies viņš – mazais aktīvais drosminieks. Neviens grāvis nav par platu, nevienas trepes nav par stāvu un neviens skolotājs nav par bargu. Šie ir bērni, kurus nu nekādi nav iespējams piespiest kaut ko izdarīt. Viņi dara tikai to, kas ienāk prātā un tikai tad, ko vēlas. Dievs, nedod, ja šī bērna klātbūtnē izrādīsiet savu vājumu – tas ir visīsākais ceļš kā kļūt par šī bērna upuri. Nokļūstot jaunā vidē, viņi vispirms novēro, iegūst skaidrību par katra spējām… un tad tik sāk izpaust sevi. Tieši šie bērni ir tie, kuri rada vislielākās galvas sāpes skolotājiem, kuri „cīnās ar disciplīnu klasē”. Šo bērnu īpašais talants ir aizraut savās idejās līdzi citus. Plašāks eneatipa apraksts šeit>>
Attieksmes piemērs: „Gribu un daru. Tūlīt.” Ko darīt vecākiem: atvēlēt laiku bērnu fiziskajām aktivitātēm; palīdzēt apgūt mierīgas darbošanās pieredzi; mierīgā sarunā ļaut mainīt lēmumu; būt stipriem.
9. eneatips. Mazie starpnieki jeb mierinātāji
Šie bērni ir tie, kurus visbiežāk nemaz nepamana. Gluži tāpat, kā maziem 5. eneatipa pārstāvjiem, viņiem patīk klusums un miers, un tamdēļ viņi labprātāk izvēlēsies grāmatas, nevis tautas bumbas komandas kompāniju. Tomēr, ja kāds no draugiem viņus uzaicinās, viņi neatteiks un mierīgi iesaistīties drauga izvēlētajā nodarbē. Šiem bērniem nav grūti izpildīt citu vēlmes, viņu lielākā grūtība ir paust pašiem savas. Tieši tāpat kā dusmas. Šie bērni būs tie, kas virspusēji visam piekritīs, bet darīs tikai to, ko tiešām uzskatīs par vajadzīgu. Visas šīs rīcības ir tikai tā iemesla dēļ, lai nebūtu jāsastopas aci pret aci ar konfliktiem. Šo bērnu īpašais talants ir spēja saskatīt visu viedokļus. Plašāks eneatipa apraksts šeit>>
Attieksmes piemērs: „Labi. Es iešu. Bet lēni.” Ko darīt vecākiem: iesaistīt bērnu kopīgās fiziskās aktivitātēs; ierēķināt vairāk laika, lai pamostos, sagatavotos u.t.t.; atbalstīt bērna dusmu izpaušanu; mudināt bērnu izteikt savas domas.
Lai kāds nebūtu jūsu bērna eneatips, ir tikai viena universāla atbilde, ko darīt, ja saskaraties ar grūtībām, audzināšanā– tā ir: izturieties pret savu bērnu ar mīlestību. Izsakiet to, izrādiet to, ļaujiet to viņam sajust. Pilnīgi noteikti katrs vecāks ir spējīgs palīdzēt bērnam pārvarēt grūtības, jo tieši tāda ir vecāku funkcija.
Slazdi, kādos iekrīt koučs
Kā ierasts, eneagrammas pirmā un būtiskākā vērtība ir sevis iepazīšana un savu stipro un vājo pušu atklāšana. Mūsu īpašības ir mūsu neatņemam sastāvdaļa un ietekmē arī mūsu profesionālo sniegumu. Kādas mūsu īpašības, ierastās rīcības (saskaņā ar mūsu enetipu) mums var kaitēt kā koučiem sniegt augstas kvalitātes koučingu? Un kā rīkoties? Kur atrodas mūsu izaugsmes zona?
Šo rakstu gatavojot, esmu izmantojusi dažādus avotus, tai skaitā arī eneagrammas apmācību laikā iepazīto un atklāto. Šis raksts varētu būt noderīgs kā koučiem, kuri jau ir iepazinuši eneagrammu un zin savu eneatipu, tā arī koučiem, kuri šajā tēmā neorientējas. Otrajā gadījumā ir iespējams iepazīties ar deviņiem slazdu un komforta zonas radīto rezultātu aprakstiem...(un, iespējams, atpazīt tajā kaut ko sev tuvu, kas savukārt varētu liecināt par viena vai otra eneatipa stratēģijas pielietošanas prasmēm)...un soļiem, kuri sperami, lai nonāktu tuvākajā izaugsmes zonā.
Nosaki savu eneatipu intervijā!
Slazdi, kuros iekrīt 1. eneatips
- Esmu pastāvīgās bažās par to, lai kā koučs izdarītu visu pareizi.
- Fokusējos uz klienta situācijas loģisko, racionālo pusi, ignorējot vai palaižot garām emocionālās dimensijas.
- Saistībā ar klienta lēmumu man ir viedoklis un es esmu ar to pārņemts. Kļūstu par padomdevēju.
- Fokusējos uz to, kā „salabot” kaut ko priekš klienta vai ar klientu.
Nosaki savu eneatipu intervijā!
Slazdi, kuros iekrīt 2. eneatips
- Es meklēju apliecinājumu tam, ka klientam patīku.
- Esmu pārāk iecietīgs attiecībā pret klientu.
- Neesmu tiešs, sniedzot atgriezenisko saiti klientam.
- Nenosaku pienācīgas robežas koučinga attiecībās.
Nosaki savu eneatipu intervijā!
Slazdi, kuros iekrīt 3. eneatips
- Es īpaši fokusējos uz ārējo mērķu sasniegšanu.
- Es uzturu ātru koučinga sarunas tempu, neatvēlot telpu klienta sirdij un emociju izpausmēm.
- Es vairāk fokusējos uz padomu došanu vislabāko un efektīvāko soļu speršanā, nekā uz klienta koučēšanu saskaņā ar plānu.
- Pieļauju aktivitātēm vai kaut kā darīšanai ņemt virsroku, tā vietā, lai ļautu notikt procesam pašam par sevi.
Nosaki savu eneatipu intervijā!
Slazdi, kuros iekrīt 4. eneatips
- Nokļūstu klienta situācijas emocionālā aspekta varā.
- Aizmirstu pajautāt klientam specifisku darbību/soli/aktivitāti.
- Nesazemēju sevi un klientu realitātē, bet ļauju plivināties „vēlmju pilnā” mākoņu pasaulē.
- Salīdzinu sevi ar klientu vai apskauž tos klientus, kuri manuprāt dzīvo daudz piepildītāku dzīvi.
Nosaki savu eneatipu intervijā!
Slazdi, kuros iekrīt 5. eneatips
- Pārlieku fokusējos uz idejām, plāniem un analīzi, bet aizmirstu veltīt laiku klientam aktuālo soļu īstenošanai.
- Neizpaužu neko par sevi koučinga attiecībās.
- Negribīgi ieviešu emocijas koučinga vidē.
- Meklēju veidus, kā parādīt klientam, cik gudrs esmu.
Nosaki savu eneatipu intervijā!
Slazdi, kuros iekrīt 6. eneatips
- Neticu savai kouča intuīcijai Man nav pārliecības par sevi un es nepacietīgi dīdos uz priekšu un atpakaļ starp dažādām iespējām.
- Jūtos pārāk atbildīgs par klienta sasniegumiem.
- Neuzdodu klientam lielus jautājumus ar potenciāli neskaidrām atbildēm.
- Neizaicinu klientus saskatīt lielākus mērķus un uzņemties atbilstošu risku.
Nosaki savu eneatipu intervijā!
Slazdi, kuros iekrīt 7. eneatips
- Esmu neieinteresēts vai „aizpeldējis” koučinga laikā. Daru vairākas citas lietas laikā, kamēr koučēju ar telefona/skype starpniecību.
- Steidzinu klientu sarunas laikā, aizmirstu dot klientam laiku un telpu savas pieredzes izteikšanai.
- Aizmirstu par sesijām, kas ļautu izsekot klienta progresam iepriekšējo sasniegumu jomā.
- Iedomājos, ka nav nepieciešams sesijās veltīt laiku klienta skumjām vai kādām citām tumšām un dziļām sajūtām.
Nosaki savu eneatipu intervijā!
Slazdi, kuros iekrīt 8. eneatips
- Drīzāk saku klientam, kas būtu jādara, nevis jautāju un klausos.
- Fokusējos uz darbību, kas skar pašu būtiskāko, neņemot vērā procesu, kuram iet cauri klients, lai sasniegtu rezultātus.
- Izvairos no tēmām, kas var izsaukt klienta ievainojamības izrādīšanu.
- Pārāk fokusējos uz klienta izaicināšanu un to, lai klients izbaudītu izaicinošas situācijas dzīvē.
Nosaki savu eneatipu intervijā!
Slazdi, kuros iekrīt 9. eneatips
- Vēlos pārliecināties, ka ar klientu viss ir kārtībā un izvairos no smagām sarunām.
- Izvairos no sarunām, par klienta situācijām, kas ietver konfliktus.
- Nefokusējos uz palīdzību klientam personīgo prioritāšu noskaidrošanā.
- Esmu vieglā ceļa gājējs- neizaicinu klientu izvirzīt lielus mērķus.
Nosaki savu eneatipu intervijā!
Attīsti sevi ar eneagrammas koučingu!
Attēlā Joanes Simon-Perret (Francija) darbs "Lamatas" (2015,Frontiers in Retreat), kurš 2017.gada vasarā izstādīts Aizputes TIC.
Pirkumu grozs
Pirkumu grozs ir tukšs.