Eneatipi. Pirmais VS Devītais.

Eneagramma ir strukturēta mācība, kas dod ieskatu par to, kas ir eneatipi, jeb personības tipi, un eneagramma iedala tos deviņās grupās. Šajā sistēmā personības tipi ir ne tikai horizontāli izprotami, analizējot cilvēku prasmes un spējas, bet arī vertikāli izprotami, novērtējot viņu emocionālo inteliģenci, un dodot ieskatu par cilvēkam piemītošajiem dzīves attieksmes principiem.

Atšķirībā no citām tipoloģijām (piem. horoskopiem, numeroloģijas utml), eneagramma nenovelk robežas, kurš eneatips kuram ir/ nav piemērots vai ar kuru drīkst/nedrīkst veidot attiecības. Otrādi, eneagramma pat rekomendē meklēt pretēju personības tipu, lai apgūtu nepiemītošu, bet sev svarīgu kompetenci. Tāpēc dalos ar personisku pieredzi no sava personības tipa skatu punkta.

Kā personības tipi redz viens otru?

Kaut kā tā dzīvē ir sanācis, ka daļa man svarīgo un vērtīgo cilvēku, kas dzīvē ir apkārt, ir devītais personības tips. Un tāpēc esmu aizdomājusies, vai mēs piesaistām otru cilvēku ar savu esību un uzvedību, vai otrs cilvēks mums tiek “dots” tāpēc, lai mācītos. Jo, visu deviņu personības tipu vidū ir daži, kurus spēju pieņemt tādus, kā tie ir; daži ar kuriem labprāt sadarbojos un eju uz mērķi, un daži, kurus labāk redzu ejam, kā nākam.

Kopīgais un atšķirīgais

Pirmais un devītais personības tips eneagrammas simbolā atrodas blakus un pārstāv vienu intelekta centru – ķermeņa intelektu. Šī iemesla dēļ ir daudz kopīga un ir iespējams labi saprasties, tomēr ir ļoti būtiskas atšķirības:

• Abiem svarīgas personiskās robežas. Pirmais stingri tur un kontrolē pats savas robežas, bet devītajam svarīgi, lai viņa apkārtnes robežās būtu miers un saticība, kas īsti nav pieņemams Pirmajam, jo “visu pasauli mīlēt nav iespējams”.
• Abiem robežas ir saistītas ar cieņu. Ja tās tiek pārkāptas, to uztvers kā necieņas izrādīšanu. Ja pirmais uzreiz sajūt robežpārkāpēju un uz to reaģē asi, kā kaujas laukā, aizstāvoties, tad devītais pēc laika pats izzūd no vides, kurā nerespektē viņa robežas.
• Abu personības tipu atslēgas emocija ir dusmas. Ja Pirmais tās apzinās, tad mēdz izmantot kā savu resursu, savukārt devītais tās apspiež, nepauž un… ar to kļūst galēji neciešams Pirmā acīs.

Komunikācija un saskarsme

Pirmais instinktīvi jūt, ka devītais var darīt “viņa dēļ”. Tomēr, viņš neprot ar devīto sarunāties – pirmajam, kad tas “nedod ar cirvi pa pieri” ir tendence “dot mājienus”, jo viņš “cenšas būt pareizs un pieklājīgs”. Savukārt devītajam ir iedzimts talants nedarīt to, ko var nedarīt, ja vien nepasaka tieši… Rezultātā pirmais var radīt konfliktu no pilnīgi nekā, jo nesaprot, kā Devītais var nesaprast “skaidri domātu miglainu mājienu”. Ja izdevies atrast piemērotu komunikāciju, sadarbība veidojas veiksmīga, kaut gan Pirmo nepamet sajūta, ka viņš kopā ar Devīto dedzina motoru turot uz pārāk zemiem apgriezieniem.

Solījumi un saistības

Pirmajam dotais vārds ir svēts, un manā dzīvē neviens Devītais vēl nav atļāvies šo bausli attiecībās ar pirmo pārkāpt, jo Devītais respektē otra vērtības un vajadzības.

Sarunas un sarakste

Pirmajam nav problēma piezvanīt. Un zvanīt ir ērtāk, jo tā ir ātrāk! Pirmais pat nepamana, ka Devītajam ir problēma piezvanīt – ņem un zvana viņam, ja viņam vajag! Tomēr, ja man zvana man tuvie Devītie, iedegas sarkanā lampiņa “Noticis ir kaut kas bezgala svarīgs”. Sasmaidos, kad mana kolēģe, ar kuru kopā studējām gan koučingu, gan eneagrammu, un abas principā zinām, kas ar mums notiek, paceļot manu kārtējo zvanu, kaut ko fonā murrā, jo saprotu, ka visdrīzāk esmu iezvanījusies nelaikā, bet viņa neatteiks sarunu, lai saglabātu savu un, jā, manu mieru. Tomēr, ja viņa necels, atkārtoti vairs nezvanīšu. Tāpat necels. Robežas.

Sadarbība vai pretdarbība

Pēc dabas pirmais ir sekundārais līderis, un, 1) ja nav primāro līderu (3., 7. vai 8. personības tipi), un, 2) ja pārzina tēmu (kļūdīties nav pieļaujams!), tad organiski uzņemas līderību. Tā esmu darījusi visi savu apzināto dzīvi. Tagad apzināti ļaujos savas kolēģes iniciatīvai, jo kaut kā ir nācies pieņemt, ka arī citi var “darīt pareizi pēc saviem ieskatiem”. Visgrūtākais šajā procesā ir kolēģi “nelabot”. Es cenšos. Kas no tā sanāk, var izlasīt te. Šajos procesos laikam jau pirmo reizi dzīvē tā pa īstam sapratu, ko nozīmē sadarbība, uz ko aicina Devītais, nevis konkurence, uz ko tendēts Pirmais.

Ko par to saka eneagramma?

Pirmā personības tipa pārstāvjiem ir grūti (neiespējami) pielāgoties otra cilvēka pasaules kārtībai, jo viņam ir pašiem sava kārtība. Viņš neapzināti cenšas savu sistēmu uzstiept citiem. Tāpēc nekonfliktējošais Devītais, kurš, mīļā miera dēļ, Pirmajam varētu būt labs modelis savas kleitas pielaikošanai, ir labs partneris. Tomēr, Devītā augstā pašcieņa atļauj ar sevi “izrīkoties” līdz viņam vien zināmajai robežai. Pirmajam svarīgi apzināties, ka kleitu tas dabūs gatavu, bet cilvēku (Devīto) pazaudēs, ja nemainīs ierasto rīcības paternu. Jo tieši Devītais ienes Pirmā pasaulē to mieru, pēc kura tas, cīnoties pats ar sevi, tik ļoti alkst.

Ļoti personīgi

Ir bijis posms, kad nācās pārdomāt visu dzīves jēgu. No vienas daļas cilvēku es aizbēgu, jo nebija pieņemami padomi. No otras daļas es paslēpos, jo nevēlējos neko skaidrot. Trešajai daļai neatgriezeniski nodedzināju visus piekļuves tiltus, jo tie, atbilstoši savam personības tipam, pārkāpa jebkuras manas robežas. Un vienīgais, kas mani pieņēma tādu, kāda esmu, neko nejautāja, neuzbāzās, bet vienkārši bija, tas bija Devītais. Kolēģei pašai tajā laikā bija savs lielais dzīves notikums. Un viņa nekad man nav ne atgādinājusi, ne pārmetusi, ka manis toreiz nebija. Beznosacījuma pieņemšana, tas ir tas, kas Pirmajam jāmācās no Devītā, lai pārstātu cilvēkus šķirot pēc savas sistēmas.

Ko Pirmajam mācīties no Devītā?

Ne reti veicot, kādas biznesa darbības, sev vaicāju: „Kā rīkotos mana kolēģe?”, un diezgan bieži piezvanu viņai “tāpat vien, parunāt”. Sarunas laikā notiek ne tikai verbāla informācijas apmaiņa, bet arī enerģētiska pārskaņošanās (nomierināšanās), pēc kuras es atļaujos:

• Nerīkoties proaktīvi, nogaidīt, novērot kā lietas atrisinās pašas no sevis;
• Apzināti atļaut sev darīt neko, izzust, ja man kaut kas nepatīk;
• Darīt, tad, kad es izvēlos, nevis tad, kad atkal kādam vajag “tūlīt un uzreiz!”;
• Klusēt, neatbildēt, jo dažkārt bezreakcija ir spēcīgāka par reakciju;

Tas, kā šo tandēmu es nosauktu un ieviestu eneagrammas mācībā ir Perfektais Miers.

Raksta autore: Elita Kazaine

1 komentārs - Eneatipi. Pirmais VS Devītais.

Komentēt