Serotonīns, dopamīns un noradrenalīns ir ķīmiskas vielas, kas veidojas dabiski mūsu ķermenī sintezējoties olbaltumvielām., un spēlē svarīgu lomu katra mūsu emocionālās labklājības veidošanā. Pastāv uzskats (it kā Japānā ir veikts pētījums, kas to apliecina, tomēr tā arī neesmu atradusi atsauci uz tā oriģinālu), ka šo trīs vielu līmeņu kombinācijas ir saistītas ar eneatipu. Respektīvi- ja veiktu bioķīmisko analīzi- varētu noteikt eneatipu. Vai arī otrādi- zinot eneatipu, prognozēt, kāds ir šo konkrēto vielu līmenis. Gluži kā jautājums par vistu un olu- kura tad īsti bija šīs ķēdītes aizsācēja. Ieskatieties, kas tās ir par vielām...ko tās ietekmē, kā izpaužas to ietekme un domājiet paši- ir tur meklējama saistība, vai nē. Iespējams, pat, ka atradīsiet veidu, kā izvairītes no tā stāvokļa, kuru eneagramma dēvē par fiksāciju, bet kristīgā pasaule- par grēku.

ir- hormons un neiromediātors, kurš sintezējas virsnieru serdes neironu šūnās vielmaiņas procesā. Stāsta, ka šis hormons esot vairāk atrodams vīriešu organismā un nereti to pat dēvē par vīrišķības hormonu. Šī hormona ietekmē cilvēki spēj būt fokusēti, mērķttiecīgi un tiem piemīt augsta koncentrēšanās spēja (svarīgi mācību procesam), rada patīkamas sajūtas, tas piedalās kustību kontrolē, tam ir stimulējošs efekts un tas spēcīgi ietekmē vielmaiņu (mākslīgi sintezēts tas pat tiek piedāvāts kā tievēšanas līdzeklis). Šim hormonam piemīt spēja mobilizēt organismā esošos enerģijas krājumus, kā arī regulēt informācijas plūsmu dažādās ķermeņa daļās. Dopamīns ietekmē arī lēmuma pieņemšanas procesu. 

Kā jau minēts,dopamīns ir viens no labsajūtas hormoniem (atkarības hormons- ir vēl viens tā nosaukums), šī vielas koncentrācija smadzenēs pieaug, kad cilvēks ir iemīlējies un pēkšņi spēj izjust ar prātu nekontrolējamas emocijas- kaisli , iekāri. (iespējams, ka 8. eneatipa fiksācija- iekāre parādās paaugstināta dopinamīna ietekmē)

Vikipēdījā stāstīts, ka ir pieradīta dopamīna līmeņa saistība ar intro- vai ekstra-vertību. Introvertiem šis līmenis ir zemāks, bet ekstravertiem šis līmenis ir augstāks (visa cita starpā 3.,7.,8. eneatipa pārstāvjus mēdz dēvēt par ekstravertajiem eneagrammas tipiem, bet 4.,5.,9. mēdz dēvēt par introvertajiem eneagrammas tipiem- attiecīgi tiek prognozēts arī šo tipu dopamīna līmenis). Atsauci par dopamīna līmeņa izmaiņām un rakstura iezīmēm atradu arī Sūzanas Keinas grāmatā "Klusie ūdeņi. Introverto spēks ekstravertajā pasaulē.", kur ir atsauce uz vairākiem pētījumiem, kurā pierādās, ka ekstravertiem dopamīna izdale smadzenēs noteik aktīvāk, nekā introvertiem. Kā rezultātā introverti mazāk pakļaujas priecīgam satraukumam- emocionālais satraukums nav tik spēcīgs, lai pieliktu milzu pūliņus kaut kā sasniegšanai. Ir pat viens pētījums, kurā atklāja dopamīna izdali regulējoša gēna variantus, kas ir saistīts ar finanšu riska uzņemšanos.

Šī hormona trūkums mēdz izraisīt redzes traucējumus. Tā, kā dopinamīna daudzums nosaka cilvēka aktivitāti- tad tā trūkuma gadījumā var novērot arī to, ko mēdz dēvēt par slinkumu, neizlēmību (iespējams, ka 9.eneatipa fiksācija- slinkums notiek pazemināta dopinamīna ietekmē. Kā iepriekš minēts dopinamīna līmenis kāpj kustoties, tāpēc tikko cilvēks pārvar "slinkumu" un sāk kustēties, tad šīs hormons izstrādājas vairumā un pieaug labsajūta. Līdzīgs mehānisms tiek aprakstīts arī 9.eneatipa fiksācijas pārvarēšanā)

Savukārt tā pārmērīga koncentrācija - uzmanības deficīta sindromu un hiperaktivitātes sindromu.  Dabiskā veidā dopāmina līmenis kāpj kā atbilde uz mentālu vai fizisku kairinājumu, tamdēļ ir cilvēki, kuriem labāk padodas koncentrēšanās uzdevumi pēc fiziskām aktivitātem.

Jebkādas dopamīna līmeņa neadekvātas svārstības var izraisīt fokusa zudumu- mēs varam pēkšņi aizmirst, kur nolikām atslēgas, aizmirst nupat izlasīto rindkopu, vai pavadīt dienu "sapņojošā" stāvoklī, nespējot pievērsties plānotajam uzdevumam.

ir virsnieru serdes hormons un neiromediātors, pēc uzbūves kateholamīns un to izdalīšanos regulē simpatiskā nervu sistēma. Tādi apstākļi kā spraigs fizisks darbs, bailes, sāpes, augstums var paaugstināt šī hormona līmeni. Noradrenalīns sašaurina asinsvadus un paaugstina asinsspiedienu, kā arī nosaka "cīnies- bēdz" refleksa izpildi. Tas ir atbildīgs par labu garastāvokli, realitātes adekvātu uztveri, koncentrēšanos, fokusēšanos un spēju motivēties, palīdz organismam paaugstināt vielmaiņu un mazināt apetīti. Noradrenalīna līmeņa pazemināšanās, garantē depresiju,  skumjas, samazinātu spēju fokusēties un miega cikla problēmas (iespējams, ka skumjas un nespēja adekvāti uztvert apkārtni 4.eneatipa pārstāvjiem ir tieši zemā noradrenalīna līmeņa ietekmē). Paaugstināts noradreanlīna līmenis raksturīgs ar trīsām, roku, kāju un zoda trīcēšanu.

ir neiromediātors, kurš sintezējas gaišajā dienas laikā centrālajā nervu sistēmā un kādās īpašās gremošanas trakta šūnās. Sieviešu organisms to izdalot vairāk, kā vīriešu. Tas ir viens no spēcīgākajiem garastāvokļa, apetītes, sāpju un miega jutības noteicējiem  organismā. Asinīs tas nonāk emocionālā saviļņojuma brīdī: smejoties, pēc seksa, garīgā pacēluma brīdī. Tas ietekmē arī gludo muskuļu saraušanos (asinsvadi un gremošanas trakts). Serotonīns slāpē ātras kustību reakcijas un tādējādi palīdz atbrīvoties un atslābināties. Līdz ar to cilvēka kustības kļūst mierīgas un līdzsvarotas (iespējams, tāpēc 9.eneatipa pārstāvji ir tik lēnīgi- jo serotonīnam netraucē citu neiromediatoru klātbūtne) Ir novērta sakarība, kad organismā ir zems D vitamīna daudzums, tad krīt arī serotonīna līmenis. Zems serotonīna līmenis raksturīgs cilvēkiem ar zemu pašvērtējumu. Augsts serotonīna līmenis ir raksturīgs līderiem un cilvēkiem, kuri ar sevi jūtas apmierināti. Sūzanas Keinas grāmatā "Klusie ūdeņi. Introverto spēks ekstravertajā pasaulē." ir minēts pētījums, kurā atklāts, ka cilvēki, kuriem atklāts serotonīna izdali regulējošs gēna varinats (pretēji iepriekš minētajām dopamīna izdali regulējošam gēna varianta) retāk uzņemas finanšu risku, bet ir gatavi lielākam riskam, ja ir lielākas izredzes uzvarēt.  Serotonīna trūkums organismā izraisa tieksmi pēc saldumiem. sliktu garastāvokli, nogurumu, nespēku, vājumu, miega traucējumus un enerģijas zudumu, imūnisistēmas pavājināšanos, tam raksturīga impulsīva, nekontrolēta, izmisīga, agresīva un pat suicidāla rīcība. Paaugstināts serotonīna līmenis kļūst par stressa cēloni un trauksmes sajūtas iemeslu. Ja cilvēks raud, tad kopā ar asarām notiek atbrīvošanās no serotonīna. Tā, kā vīriešiem ar raudāšanu iet knapāk, tad liekā serotonīna radītais stress ietekmē tos ilgāk.