Pirmais eneatips
Lomu transformācija: no perfekcionista uz reformatoru.
Domāšana un uzvedība. Rūpējas par to, kā visu uzlabot un bieži vien momentāni reaģē, ja kaut kas nenotiek tā, kā tam vajadzētu būt. Pirmā tipa cilvēkiem ir spēcīgi attīstīts iekšējais kritiķis, kurš aptur viņu emocijas un vajadzības- tāpēc viņi tiecas darīt to, kas šķiet pareizs no iekšējā kritiķa viedokļa, tā vietā, lai rīkotos tā, kā viņiem patiešām gribētos izdarīt. Viņiem patīk darbu izpildīt pareizi un labi, un varam būt pārliecināti, ka viņi ir pielikuši visus spēkus, lai izdarītu visu vislabākajā veidā.
Dzīves stratēģija: Kontrolēt sevi un tiekties uz
pilnību.
Darba motivācija un stratēģija. Kā pareizi atrisināt šo problēmu?
Virzība stresā. Šiem cilvēkiem stress iestājas mirklī, kad ir pārāk daudz detaļu, kas jālabo. No sākuma viņi vienkārši metodiski tās labo, bet neiegūstot gaidīto rezultātu, viņi var sevī atpazīt 4.tipa uzvedības paternus. Pirmā eneatipa cilvēki tad viegli zaudē pašcieņu un jūt, ka problēmas aizēno visu. Beidzot ir radusies iespēja satikties ar savām apspiestajām emocijām un vajadzībām. Pirmā eneatipa cilvēki atceras par visiem tiem, gadījumiem, kad kaut kas neizdevās. Tajā pat laikā, viņi sākat apzināties citu cilvēku emocijas, kā arī to, kā citi uztver 1.eneatipa uzvedību.
Pāreja uz drošību. Кad 1.eneatips jūt, ka viņiem ir morālas tiesības atpūsties (tas ir kā 7.debesīs), viņi resursu pilni un atrodas drošībā, tad 1.eneatipa cilvēki sāk izmantot 7.tipa uzvedības paternus. Viņiem rodas kaudzēm ideju, viņu sajūsmina iespēja plānot tuvojošos pasākumus un viņi sapņo par to, ar ko, viņiem, iespējams, gribēsies nodarboties nākotnē. Viņi atbrīvojas no nepieciešamības visu novest līdz pilnībai un viņiem kļūst vieglāk pieņemt visu kā ir, neko nelabojot.
Galvenā vajadzība: Cieņa (robežas)
Motivācija: Dusmas –tiek pārdzīvots kā sašutums, kura pamatā ir neapmierinātība. Var variēties no vieglas aizkaitināmības līdz histēriskām dusmām un tīram naidam. To pamatā ir vēlme ideālo tēlu ieviest dzīvē.
Fiksācija: Nosodījums/kritika, pie kura neapmierinātība izpaužas caur iekšējo kritiku
vai komentāru veidā attiecībā pret citiem cilvēkiem. Vēl bez tā, ir tendence
nosodīt tuvojošos pasākumus un iespējamo reakciju uz tiem.
Spēcīgā puse: Mierīgums – tā ir spēja būt laimīgam un apmierinātam ar iekšējo harmoniju un mieru, neatkarīgi no notiekošā.
Būtība: Pilnība –tā ir iespēja piedzīvot to, ka viss Visumā: lietas, notikumi, ļaudis un to uzvedība, - ir tieši tādi, kādiem tiem ir jābūt- katrs moments ir nevainojams.
Pamata bailes: Būt sliktam, amorālam, ļaunam vai nepilnīgam, pieļaut kļūdu.